Vai ir jēga krāt naudu inflācijas apstākļos, kad naudas vērtība sarūk? Atbild eksperte

Runājot par uzkrājumiem, Kalniņa atzina, ka arī šajos apstākļos, kad viss kļūst arvien dārgāks, var censties veidot uzkrājumus. “Nevajag baidīties sākt ar pavisam mazām summām. Mazās summas beigās izveido pietiekoši lielu sākuma uzkrājumu.

Zinu, ka ir bijis jautājums par to, cik lielam ir jābūt drošības spilvenam. Pareizās atbildes īsti nav. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka konkrētās situācijas un tā, kādiem mērķiem drošības spilvens tiek veidots. Nevar pateikt, ka pareizā atbilde ir trīs algu apjomā.

Katram jāsaprot savas iespējas un mērķi

Elementārs piemērs: veselības aprūpe maksā tik, cik tā maksā ikvienam no mums. Gan tam cilvēkam, kurš saņem algā 2000 eiro, gan tam, kurš saņem 300 eiro mēnesī. Mēs nevaram pateikt, ka visiem noderēs trīs algas! Nē! Veselības aprūpe maksā tik, cik tā maksā.

Katram ir jāsaprot, vai drošības spilvens vairāk paredzēts veselībai vai maksājumiem par mājokli, ja pēkšņi kaut kas notiks un nebūs regulāru ienākumu. Vai tas ir vienkārši uzkrājums lielākam pirkumam, tādam kā ceļojums vai mašīna. Katram mērķis ir savs. Svarīgākais ir sākt uzkrāt!”

Digitālā krājkase ļauj nemanāmi uzkrāt

Latvijā ir vairākas bankas, kas piedāvā regulāri uzkrāt pavisam nelielas naudas summas (dažus desmitus centu), kas saistītas ar karšu norēķiniem. Tas nozīmē: ja cilvēks norēķinās ar karti, piemēram, par summu 4,70 eiro, tad 30 centi automātiski nonāk viņa uzkrājumos. Ja viņš samaksā 2,35 eiro, tad uzkrājumos nonāk 65 centi. Tā var noteikt par katru debetkartes darījumu.

“Tā tikai liekas, ka tās ir mazas summas! Ja dienā ir 3-4 maksājumi, tad centi, kas aizskaitās uz krājkontu, dienas beigās izveido, piemēram, 3-4 eiro,” speciāliste teica.

Jaunieši priecīgi, ka sakrāja pirmajam ceļojumam

Tāpat bankas piedāvā iespēju veikt regulāro maksājumu uzkrājumiem, piemēram, reizi dienā tikai 50 centus vai vienu eiro. Var uzkrāt arī vienu reizi nedēļā piecus eiro. “Uzkrājums veidosies pats no sevis. Tikai tajā brīdī, kad cilvēks ieraudzīs krājkontā lielāko summu, veidosies uzkrājuma sajūta, ka viņš ir kaut ko sakrājis. Tad gribēsies maksāt kaut ko vairāk.

Zinu reālus piemērus no jauniešu segmenta. Tajā brīdī, kad notika karšu maksājumi, bija komentārs: “Ārprāts, kāpēc man noskaitīja to naudu! 50 centi man tagad ir ļoti vajadzīgi!” Bet ilgākā laikā jaunieši sakrāja savam pirmajam ceļojumam un bija ļoti priecīgi par to.”

“Tās ir mazas summas, bet patiesībā ar tām diezgan smuki var sakrāt. Tas radīs sajūtu, ka vajag krāt vēl. Šeit svarīgākais ir to darīt regulāri. Nevis tajā brīdī, kad, iespējams, parādās kādi brīvi līdzekļi, bet gan regulāri. Ir svarīgi apņemties katru mēnesi novirzīt uzkrājumiem kaut 10, 15 vai 20 eiro. Svarīgi ir sākt to darīt un veikt regulāri!”

Ir gada nogale, kad izskan aicinājumi veikt iemaksas pensiju 3.līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, lai nākamā gada sākumā varētu saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu. Arī saņemot nodokļa atmaksu, var vismaz daļu no tās novirzīt uzkrājumiem, nevis iztērēt kādam pirkumam. “No uzkrājuma kaut kādā brīdī būs labāka sajūta, nekā no iztērētās naudas.”

Krāt, neskatoties uz inflāciju

Bankas pārstāve ieteica iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, neskatoties uz lielo inflāciju un to, ka rīt par 10 eiro mēs nevarēsim nopirkt tik daudz, kā to varam izdarīt šodien.

“Tas ir koks ar diviem galiem. Vai mēs šodien gribam iztērēt 10 eiro dārgi un nopirkt kaut ko vai tomēr iztērēt tos tajā brīdi, kad mums naudas nebūs un tai būs pavisam cita vērtība arī tad, ja inflācija ir tik ļoti augsta?

Vismaz būs kaut kāda naudas summa

Es tomēr uzskatu, ka krāt vajag arī šajos apstākļos. Jebkurā gadījumā tā būs nauda, kas ir kontā. Vajadzīgā brīdī cilvēks varēs to iztērēt tam, kam to patiešām vajadzēs,” Kalniņa pauda.

Piemēram, šodien cilvēks par 10 eiro var aiziet uz kino, bet pēc pusgada šī nauda var būt nepieciešama, lai nopirktu tajā brīdī kaut ko vērtīgāku, vajadzīgāku un aktuālāku.