Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā izsludina ārkārtas situāciju

Šobrīd ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņem jau vairāk nekā 2000 zvanu, no kuriem 300-400 ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tas rada augstus riskus iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.

NMPD direktore Liene Cipule uzsver: ”Dienesta pienākums ir darīt visu, lai pacienti, kuru dzīvības ir jāglābj nekavējoši, mediķu palīdzību saņemtu pēc iespējās ātrāk. Šajās situācijās pacientiem nav nevienas citas alternatīvas kā tikai dienesta mediķu brigāde. Tās patiešām ir sekundes, kuru laikā mums jāpieņem zvans, un minūtes, kuru laikā mums jāspēj ierasties, citādi cilvēks ies bojā – smagas traumas, spēcīga asiņošana, bezsamaņa, elpošanas apstāšanās, infarkts un citas dzīvību apdraudošas situācijas. Šādi izsaukumi ir mūsu prioritāte, jo pacientam nav iespēju sev palīdzēt, viņš nevar doties uz aptieku pēc zālēm, pie dežūrārsta vai uz tuvāko traumpunktu. Mums jādara viss iespējamais, lai līdz ar ziemas vīrusu saslimstības pieaugumu mēs atslogotu gan ārkārtas tālruni no tam neatbilstošiem zvaniem, gan koncentrētu brigādes uz kritiskiem izsaukumiem.  Un šajā mums būs ļoti nepieciešama arī iedzīvotāju izpratne par ārkārtas dienesta misiju”. 

Ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, 

pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem. Zemākas prioritātes situācijas bieži vien ir saistītas ar tādām situācijām, ka, piemēram, saaukstēšanās un elpceļu vīrusu saslimšana, hroniski paaugstināts asinsspiediens, roku un kāju traumas, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei, u.c. 

Ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padomu, palīdzību bija jāsaņem ambulatori, var tikt izrakstīts arī rēķins par maksas pakalpojumu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem maksa par brigādes veikto izsaukumu situācijās, kas nav neatliekamas, ir 74,35 eiro). Tāpat dienests ārkārtas situācijā turpinās jau iepriekš no rudens gatavības režīmā iekšēji veiktos darba organizācijas pasākumus operativitātes nodrošināšanai, tostarp, brigāžu pārdislokācijas no zemākas intensitātes punktiem, iespēju mediķiem strādāt papildus dežūras uz virsstundu darba rēķina u.c. 

“Mēs aicinām neignorēt savu saslimšanu vai pēkšņi radušos veselības problēmu, bet tieši otrādi – vienmēr pēc iespējas ātri sazināties ar sava ārsta praksi pa telefonu, bet vieglāku traumu gadījumos ar tuvinieku vai kaimiņu palīdzību doties uz tuvāko ārstniecības iestādi. Pirmajam zvanam daudz retāk vajadzētu būt uz ārkārtas dienestu. Tā parūpēsieties par savu veselību un dosiet iespēju dienesta mediķiem laikus paspēt pie cilvēkiem, kuru dzīvībai draud briesmas”, aicinot uz aktīvu rīcību un rūpēm par savu un līdzcilvēku veselību, uzsver NMPD direktore Liene Cipule. 

Lai pacienti un cietušie saņemtu savlaicīgu palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, NMPD atkārtoti aicina iedzīvotājus nenoslogot ārkārtas tālruņa līniju saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, bet primāri sazināties ar sava ģimenes ārstu (https://www.nmpd.gov.lv/lv/jaunums/aicina-nenoslogot-arkartas-talruna-liniju).

Informāciju par visām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var lasīt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību” (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu) vai darba dienās zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.