Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā atceļ ārkārtas situāciju, taču turpinās strādāt paaugstinātas gatavības režīmā

NMPD Ārkārtas vadības grupa pieņēmusi šādu lēmumu, jo šobrīd situācija ir stabilizējusies, tomēr riski joprojām pastāv un gatavība ir jāsaglabā.

Pēdējās nedēļas laikā ir mazinājušies uz ārkārtas tālruni 113 ienākošie zvani un brigāžu izsaukumi situācijās, kas nav dzīvībai kritiskas. Tas savukārt ir uzlabojis operativitāti visā valstī, un NMPD mediķu brigādes izsaukumos pie pacientiem dzīvībai kritiskos stāvokļos šobrīd spēj ierasties pat 3-5 minūtes ātrāk nekā dažas nedēļas iepriekš.

NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Ātrumam, kādā ierodamies pie pacientiem, var būt cilvēka dzīvības cena. Tieši šīs minūtes ir vislielākais ieguvums katram Latvijas iedzīvotājam, katram pacientam, kuram palīdzēt var tikai dienesta mediķi, steidzoties glābt. Ārkārtas situācijas laikā, kas ilga trīs nedēļas, mūsu brigāžu operatīva ierašanās bija izšķiroša vairāk nekā 200 cietušajiem ceļu satiksmes negadījumos un 643 iedzīvotājiem infarkta un insulta gadījumos. Tāpat arī 158 pacientiem, kuri bija apdeguši ugunsgrēkos, krituši no liela augstuma, kuru ķermeņi bija sadragāti, iespiežot mehānismos, vai kuriem bija risks nosmakt pēc aizrīšanās. 

Šajā laikā steidzāmies 118 izsaukumos, lai reanimētu cilvēkus, kuriem bija apstājusies sirdsdarbība un elpošana. 

Tā ir tikai neliela daļa no situācijām šo dažu nedēļu laikā, kad pacientiem nebija citu alternatīvu kā tikai mūsu brigādes ātra ierašanās un palīdzība.”  

Operatīvo situāciju palīdzēja stabilizēt gan NMPD iekšējie risinājumi, gan Nacionālā veselības dienesta aktivitātes, daudzviet valstī paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību un darba laikus, lai pacienti palīdzību vienkāršāku saslimšanu brīžos varētu saņemt ģimenes ārstu praksēs un pie dežūrārstiem. “Dienesta mediķi paldies saka arī iedzīvotājiem, kuri ieklausījās mūsu aicinājumā, izprotot dienesta misiju. Iepriekš uz ārkārtas tālruni ļoti daudz zvanu saņēmām par situācijām, ko grūti nosaukt par neatliekamām. Cilvēki pie mums vērsās saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, kaut palīdzība jāsaņem citviet. Šobrīd pacienti pēc palīdzības vairāk vēršas ambulatori, kas dod lielākas iespējas dienestam glābt cilvēku dzīvības patiešām kritiskās situācijās,” atzīst L.Cipule.  

Ņemot vērā to, ka valstī ir izsludināta gripas epidēmija, iedzīvotāji aizvien pastiprināti slimo ar dažādām citām augšējo elpceļu saslimšanām, kā arī joprojām tiek prognozēts Covid-19 uzliesmojuma vilnis, jebkurā brīdī atkal var pieaugt iedzīvotāju vēršanās NMPD šādās situācijās, radot sarežģījumus dienesta mediķiem operatīvi ierasties uz augstākās prioritātes izsaukumiem. Tāpēc NMPD direktore L.Cipule norāda: “Lai arī gatavības līmeni šobrīd esam pazeminājuši, apzināmies, ka riski joprojām pastāv. Turklāt, kā rāda plūdu draudu situācija Jēkabpilī, mums ir jābūt gataviem jebkurā brīdī jebkurā Latvijas vietā koncentrēt savus resursus arī negaidītiem notikumiem. Mums vienmēr ir jābūt brīvām brigādēm, lai varam ikdienas izsaukumos steigties palīgā kritiskā stāvoklī esošiem pacientiem un spējam ātri reaģēt arī ārkārtas gadījumos. Tāpēc dienestā turpina strādāt Ārkārtas vadības grupa. Tā ik dienu seko līdzi situācijai un operatīvi spēs pieņemt lēmumus.”

Jāatgādina, ka ārkārtas situāciju dienestā izsludināja pērnā gada 28. decembrī, un tā ilga trīs nedēļas.