Viņa bija pirmais bērns pasaulē, kam ievietots elektrokardiostimulators. Kā tagad klājas Lizai?
FOTO: Izdevniecības Rīgas Viļņi arhīvs
Bērnība, kā elle jau no dzīves pirmās dienas.
Pēc vairāk nekā 44 gadiem un 11 elektrokardiostimulatoriem Liza Mortone joprojām ir šeit.
Lasītākais
"Es piedzimu Lanarkšīrā, Lielbritānijā. Četru dienu vecumā man ielika ārējo elektrokardiostimulatoru, kas mani no zilas pārvērta rozā krāsā, tāpēc viņi nolēma, ka nav ko zaudēt un viņi mēģinās uzstādīt elektrokardiostimulatoru tikko dzimušam zīdainim,” stāsta Liza.
"Toreiz tas būtībā bija tikai baterija, diezgan liela un apjomīga. Viņi to uzstādīja, pārlaužot man ribas un ievietojot to uz sirds,” viņa turpina savu stāstu.
Pirmā baterija salūza, Liza piedzīvoja insultu, un tad viņai nācās atgriezties operāciju zālē. Katru reizi, kad meitene gūlās zem ķirurga naža, neviens nezināja, vai viņa izdzīvos.
Septiņu gadu vecumā Lizai jau bija piektais elektrokardiostimulators. Katrs no tiem tika ievietots, veicot torakotomiju - atverot krūškurvi, tāpēc viņas bērnība pagāja slimnīcā.
“Es atceros, kā fiziķis Brūstera kungs ieradās no Glāzgovas universitātes ar lielu magnētu, lai mācītu komandai, kā regulēt elektrokardiostimulatora iestatījumus. Viņi šķirstīja šo lielo rokasgrāmatu, mēģinot izdomāt, ko darīt, un es stundām ilgi skaitīju caurumus griestu flīzēs, mammai esot man blakus. Tas bija diezgan neparasts dzīves sākums,” stāsta Liza.
Liza savu ārstēšanu 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā dēvē par "eksperimentālu". Viņa un viņas ģimene uzauga, apzinoties, ka Lizai ir paveicies, ka viņa ir dzīva.
Kad Lizai bija 13 gadi, viņai tika veikta atvērta operācija, lai izoperētu caurumu sirdī. "Šajā vecumā tu vēlies iekļauties un būt normāls, tāpēc es slēpu rētas, un man nācās sēdēt standarta klasēs ar sirds monitoru,” viņa atceras.
Tikai daudz vēlāk Liza saprata, cik ļoti viņu ir ietekmējusi uzaugšana slimnīcā.
"Pusaudžu vecumā es saslimu ar posttraumatisko stresa sindromu. Tas bija 90. gados, bet ārstēšanas nebija, tāpēc man nācās sadzīvot ar šausminošiem murgiem par to, kā es kā bērns nokļuvu slimnīcā,” stāsta Liza.
Nu viņa ir ieguvusi diplomēta konsultatīvā psihologa izglītību un tagad palīdz cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši iedzimtas sirds slimības izraisītas traumas.
"Neiegūtā izglītība, neiekļaušanās skolā atstāja iespaidu. Es vienmēr strādāju tikai nepilnu darba laiku. Es ļoti smagi strādāju, lai kļūtu par psiholoģi, daļēji, lai izprastu savu pieredzi un pēc tam mēģinātu turpināt šo darbu," viņa teica.
Kopā ar līdzautori Treisiju Līvči Liza ir sarakstījusi grāmatu "Healing Hearts and Minds", lai palīdzētu citiem pārdzīvot līdzīgas traumas.
Avots: www.jauns.lv
