Lai drīkstētu cirst savā privātajā mežā kokus, tagad būs jāmaksā 17 reižu dārgāk

"Jau 20 gadus šis pakalpojums maksāja 4 eiro, bet šogad tas palielināts uz 70 eiro, kas ir apmēram 1700% sadārdzinājums! Te pat "Latvenergo" un "Sadales tīkla" izcenojumi vienkārši nobāl. Izbrīnīja jaunie MK noteikumi par ļoti augsto maksu par šo pakalpojumu. Tāds kāpums – 17 reizes!" – neizpratnē ir “4. studijas” skatītājs. 

Valsts nodeva par ciršanas apliecinājuma saņemšanu neesot mainīta kopš 2007. gada. Ilgus gadus Valsts meža dienests ir gatavojies paaugstināt maksu – beidzot tas ir izdarīts. Lai nedaudz kompensētu šīs nodevas cenu kāpumu, Meža dienests mežu īpašniekiem piedāvā citu pakalpojumu bez maksas.

"No pagājušā gada sākuma mēs jau izstrādātajai datu bāzei, kam pietrūka finansējuma un kura bija par abonēšanas maksu, – mēs atteicāmies no abonēšanas maksas un palaidām datu bāzi, kur visu šo var izdarīt bez maksas," skaidroja Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietnieks Normunds Knēts.

1/4 no visām atļaujām Meža dienests izsniedz sanitārajai cirtei, kas jāveic, ja mežu ir papostījusi, piemēram, ugunsnelaime vai mizgrauži. Šīs cirtes atļauja ir noapaļota līdz pieciem eiro, ja platība lielāka – līdz 15 eiro. Ja privārtīpašnieki vēlas sagādāt sev malku, tad izšķirami vairāki cirsmas veidi, kam atļaujas cena joprojām nav liela.

"Kopšanas cirte, kurā tiek cirsti arī zaļi koki – alkšņi, apses no meža retināti ārā –, šī cirsma līdz hektāram maksā 20 eiro. Trešais gadījums ir tas, kad tiek cirsti tikai divu veidu koki – vai nu sausie, vai gāztie. Tas ir atsevišķs sanitārās cirsmas veids, tur nav nekas jāmaksā, tikai jāpiesaka ciršana. Saucas "Ciršana pēc paziņojuma".  Ceturtais veids, kad nav pat jāpiesaka, ja šie koki ir ārpus meža vai jaunaudzē palikuši lieli koki,” skaidro Normunds Knēts. 

Visstraujāk – no četriem uz 70 eiro – ir sadārdzinājusies ciršanas atļauja, ko saņem uzņēmēji, kas veic kailcirti, sākot no hektāra lielās platībās un pēc tam iegūto kokmateriālu pārdod.

"Nodevas mērķis jau nav segt kaut kādus izdevumus, kas saistīti ar šo nodevas izsniegšanu. Nodevas virsmērķis ir saistīts ar paša tirgus regulācijas mehānismu. Tas nozīmē, visi šie objekti, kas darbojas, piemēram, mežā arī atstāj kādu ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka caur šo cenas mehānismu mēs nedaudz varam regulēt tirgus dalībnieku uzvedību – pārāk daudz nelietot šīs atļaujas un ciršanas apjomus," skaidroja ekonomikas profesors Jānis Priede. 

Profesors atzīst, ka cenas kāpums no četriem uz 70 eiro tiešām varētu šokēt. Atsevišķas ciršanas atļaujas cenas kāpums pēc 15 gadu ilgas pauzes tiešām ir straujš.