Daļa kredītņēmēju steidz atmaksāt hipotekāros kredītus, satraucoties par EURIBOR likmes palielinājumu

“Ikdienā ir kredītņēmēji, kas arī zemu procentlikmju apstākļos daļēji vai pilnībā dzēš kredītu maksājumus pirms termiņa. Apjoms, protams, nav ārkārtīgi liels. Uz visu kredītņēmēju skaitu tas nav ļoti būtisks, bet tā notiek.

Sekojot kredītņēmēju apjomiem, kas daļēji vai pilnībā dzēš hipotekārā kredīta maksājumus pirms termiņa, mēs pamanījām tendenci, ka, palielinoties mainīgajai EURIBOR likmei, pamazām kāpa šādu kredītņēmēju apjoms.

Tie, kas kredītus paņēma pirms 10 gadiem

Tāpat paskatījāmies, kāds ir profils tiem klientiem, kas visbiežāk šāda veida lēmumus pieņem. Tie ir kredītņēmēji, kas kredītlīgumus noslēguši diezgan sen, iespējams, pat pirms 8 vai 10 gadiem.

Pa šo laiku kredīts ir daļēji dzēsts. Iespējams, mājoklis jau sen ir iekārtots un, maksājot kredītlīdzekļus, viņiem bijusi iespēja iekrāt papildu līdzekļus.”

Tie, kuriem ir papildu līdzekļi

Otrā aizņēmēju grupa, kas šādi rīkojas, ir kredītņēmēji, kuriem ir papildu līdzekļi kontos vai ieguldījumos, ko viņi daļēji vai pilnībā novirza kredīta dzēšanai.

Pagaidām neliela tendence

“Jāsaka, ka palielinājums ir, bet tas neietekmē visus kredītņēmējus. Pagaidām tā ir tendence, bet procentuālā ziņā vēl ir salīdzinoši maz kredītlīgumu, kas pirms termiņa tiek daļēji vai pilnībā dzēsti,” Mūrnieks teica.

“Mēneša griezumā esam pamanījuši, ka pagājušā gada beigās (decembrī) aktivitātes pieaugums tiem kredītņēmējiem, kas izvēlējās daļēji vai pilnībā dzēst kredītu pirms termiņa, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, bija par aptuveni 70% lielāks.”

Vasarā redzēsim, vai šī tendence ir noturīga

Viņš atgādināja, ka procentlikmju kāpums kredītņēmēju ikmēneša maksājumus un līdz ar to arī lēmumus ietekmē pamazām. Tas nenotiek uzreiz, tiklīdz Eiropas Centrālā banka paziņo par lēmumu paaugstināt galveno bāzes procentlikmi un līdz ar to arī mainās EURIBOR likmes.

“Redzēsim, vai šī tendence turpinās. Pēdējās paaugstinātās procentu likmes vēl nav sasniegušas visus kredītņēmējus. To, vai tendence turpināsies, mēs noteikti varēsim skatīties šī gada vidū. Tad redzēsim, vai šī tendence ir noturīga.”

Iesaka neiztērēt visu drošības spilvenu

Patlaban speciālistiem vēl ir grūti prognozēt, kas kredītu tirgū notiks saistībā ar šo tendenci. “To parādīs laiks. Tā arī parādīs cilvēku rocību.” Iespējams, daļa kredītņēmēju ir spējuši uzkrāt lielāku drošības spilvenu vai arī viņiem izdevies iegūt līdzekļus ārpus drošības spilvena.

Bankas pārstāvis akcentēja: 

ja ģimene ir uzkrājusi drošības spilvenu 3-6 mēnešu maksājumu apjomā, tad šos līdzekļus noteikti vajadzētu pieturēt un saglabāt kā drošības spilvenu neparedzētām situācijām, 

nevis iztērēt, dzēšot kredītu pirms termiņa. “Tas noteikti būtu noderīgāk.”

Vajadzētu saglabāt piesardzību šajos apstākļos

Īpaši noderīgs drošības spilvens var izrādīties šajos apstākļos, kad piedzīvojam energoresursu cenu kāpumu un kaimiņvalsts Krievija iesaistījusies karā. “Noteikti! Šajā gadā energoresursu cenas bija daļēji kompensētas no valsts līdzekļiem.

Bet mēs nevaram būt 100% pārliecināti, kādā cenu līmenī energoresursu cenas būs nākamajā ziemā. Jau šobrīd ir nedaudz jāsāk par to domāt.

Labāk, lai pati ģimene var segt neparedzētus izdevumus

Nevaram būt arī pārliecināti, kādā apjomā valsts varēs to atbalstīt, ja būs tāda nepieciešamība. Tāpēc primāri katrai ģimenei vajadzētu fokusēties un plānot to, ka pati ģimene var segt neparedzētus izdevumus.

Tāpat noteikti vajadzētu izvairīties no neparedzētu izdevumu segšanas ar ātri pieejamo aizdevumu palīdzību. Kredītprocenti šiem aizdevumiem ir vairākas reizes lielāki nekā tradicionālajiem aizdevumiem tieši tāpēc, ka tie pieejami ātri. Tomēr atmaksa var vilkties gadiem.”

Ja ģimene līdz šim nav izveidojusi savu drošības spilvenu vairāku ikmēneša maksājumu apjomā, varbūt patlaban ir iespējams sākt to veidot. Var sākt kaut vai ar nelielu summu.

Ja nu paliek bez darba…

Tāpat jāņem vērā prognozes, ka, iespējams, 2023. gads varētu būt izaicinošāks laika posms arī uzņēmējiem.

“Ja valstī palielinās bezdarbs, tas tiešā veidā kādu laiku var ietekmēt arī mājsaimniecības locekļu ienākumus. Tas var būt brīdis, kad drošības spilvens ir kritiski svarīgs, lai segtu trūkstošos ģimenes ienākumus.”

Nedaudz mazāk cilvēku ņem jaunus kredītus

Kāda patlaban ir situācija ar jaunajiem kredītiem? Vai iedzīvotāji joprojām aktīvi piesakās jauniem aizņēmumiem? “Cilvēki turpina ņemt kredītus, bet pieprasījums un pieteikumu skaits ir nedaudz samazinājies kopš rudens, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru.

Bet redzam, ka cilvēki tomēr interesējas par aizņemšanās iespējām.” Ļaudis interesējas par iespējām uzlabot savus mājokļus, veikt to remontus, tostarp, lai padarītu mājokļus energoefektīvākus.

Tāpat iedzīvotāji interesējas par iespējām iegādāties energoefektīvāku iekārtu savam mājoklim, kā arī par iespēju nomainīt mājokli atbilstoši savām vēlmēm pēc platības vai energoefektivitātes.

Daļa cilvēku jūtas stabili savos ienākumos

“Redzam, ka tie, kas šobrīd piesakās kredītam, jūtas stabili savos ienākumos. Arī šajā situācijā, ja vajadzība ir pamatota un tas nav emocionāls pirkums, cilvēki iet, izdara izvēli, veic pirkumu un aizņemas līdzekļus, lai pirkumu realizētu.”

Protams, arī iepriekš kredītus ņēma ļaudis, kas to varēja atļauties konkrētajā brīdī. “Šobrīd jūtam, ka nedaudz samazinājies kredītu pieteikuma skaits. Tomēr kredītam turpina pieteikties tie iedzīvotāji, kas ir pārliecināti, ka varēs segt kredītu maksājumus arī ar paaugstinātām procentu likmēm, jo mājsaimniecību ienākumi ir pietiekami.”

Kavēto maksājumu apjoms nepieaug  

Lai gan pēdējā laikā vairākkārt pieaugušas EURIBOR likmes, patlaban bankā neredz tendenci, ka pieaug kavēto kredītu maksājumu apjoms.

“Šobrīd vēl arvien turpinās tendence, ka kavējumu skaita pieaugums nav novērots. Kredītņēmēju norēķināšanās par savām saistībām patlaban ir vēsturiski vienā no visaugstākajiem līmeņiem pēdējo gadu laikā.

Bankā saglabā piesardzību

Protams, mēs no bankas puses jebkurā gadījumā esam piesardzīgi, skatoties, ka lielākie ikmēneša maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem iestājušies tikai šobrīd. Janvārī bija izrakstīti rēķini par decembri. Tāpēc saglabājam piesardzību, bet viss ir kārtībā,” eksperts vērtēja.

Ņemam nedaudz lielākus kredītus

Bankas dati liecina, ka vidējā hipotekārā kredīta summa 2022.gadā palielinājusies par aptuveni 2% un sasniegusi 83 000 eiro. Pieaudzis arī vidējais līguma termiņš, palielinoties no 22 uz 23 gadiem.

Pērn dubultojies pieprasījums pēc līdzfinansējuma mājokļa remontam vai uzlabošanai, savukārt noslēgto līgumu skaits par finansējumu mājokļa labiekārtošanai, tostarp iegādājoties saules paneļus un apkures katlus, audzis par 40%. Vidējā kredīta summa bijusi aptuveni 4700 eiro.