Ik mēnesi ap 270 000 Latvijas iedzīvotāju pazaudē naudu pensiju 3. līmenī! Vai lietas labā var ko darīt?

Bet tas nenozīmē, ka ilgtermiņā ieguldījums nebūs ar plus zīmi. Un, ja cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedz Gada ienākumu deklarāciju, tad viņš var atgūt 20% kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu (ne vairāk kā 10% no attiecīgajā gadā saņemtajiem bruto ienākumiem, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā). Tā kā neviens no pensiju 3. līmeņa ieguldījumiem gada laikā nav bijis neienesīgāks par 20%, tad “pa lielam” apgalvot, ka šis ieguldījums bijis ar mīnus zīmi, nevar.

Izgaisusī nauda un cerības uz lielo pensiju

Žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Inesis Malvess no Birzgales pagasta uzticēja savu stāstu par “piedzīvojumiem” ar pensiju 3. līmeni: ““Swedbank” pensiju 3. līmenī “Stabilitāte” pagājušā gada 18. augustā man bija iekrāti 344,12 eiro, bet pēc mēneša tur bija tikai 330,41 eiro. 13,71 eiro pazuda jeb izkūpēja gaisā. Gaidu, kad atdos. Nav ne kauna, ne goda, ne sirdsapziņas... Blēdīšanās, krāpšanās, tukši solījumi! Bet šī gada februāra un marta mēnešos jau bija “aizplūduši” 45,45 eiro. Kur palika? Gali ūdenī – nauda svārstoties, ilgtermiņā nākšot atpakaļ… Gaidi ar maisu - ne ziņas, ne miņas...”

Statistika liecina, ka pērn vidējais ieguldījumu zaudējumu apmērs pensiju 3. līmenī bija 14,63% (tas varēja būt gan lielāks, gan mazāks, atkarībā no ieguldījumu plāna). Tomēr desmit gadu laikā vidējā peļņa bijusi 2,04%.

Tātad, ja pērn zaudējumi ieguldījumā bija 14%, bet, VID iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, jūs iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksā varat saņemt atpakaļ 20%, tad šajā brīdī it kā tiešajiem zaudējumiem nevajadzētu būt. Vienīgi pagaisušas cerības uz nākotnes “lielo pensiju”. 

Riskantie ieguldījumi

Tā kā pensiju 3. līmeņa ieguldījumus veic dažādu valsts vērtspapīros (sākot no Lietuvas un Igaunijas, un beidzot ar attīstības valstīm – Maroku, Meksiku un Čīli), kā arī ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu uzņēmumu un banku akcijās (kā, piemēram, “Latvenergo”, “Novaturas”, “Apranga” u.c.), tad, vienkāršoti runājot, viss ir atkarīgs no “laimes spēles” biržā – akciju cenām un kursa. Lieki teikt, ka pasaules ekonomiskā krīze, ko vispirms izraisīja Covid-19 pandēmija, bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā, vērtspapīru cenas “nolaida uz grunti”. Šajā laikā, protams, vērts uzsvērt, ka pensiju fondi netiek ieguldīti rašistu valstīs vai ar tām saistītajos uzņēmumos, jo to nepieļauj Eiropas Savienības noteiktās sankcijas.

Latvijā dažādu pensiju 3. līmeņos ir ap 370 000 dalībnieku, bet regulāri iemaksas tajās veic (vismaz 10 eiro mēnesī) ievērojami mazāk. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure pērnā gada nogalē Eiropas Pensionēšanās nedēļas pasākumā pauda, ka

pensiju 3. līmenī iemaksas veica 28% no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir – ap 270 000 iedzīvotāju. 

Tātad ik mēnesi Latvijas iedzīvotāji pensiju 3. līmenī iemaksā vismaz 2,7 miljonus eiro, kas pašreiz tiek ieguldīti pelņu nenesošos fondos.

Aktīvu pārvaldes un  dzīvības apdrošināšanas grupas “Invalda INVL” dati liecina, ka šī gada februārī ieguldījumi pensiju 3. līmenī bija ar no 0,66% līdz 3,96% zaudējumu (atkarībā no ieguldījuma plāna). Katrā ziņā pērn ieguldījumi vērtspapīros bija riskanti. Piemēram, Vācijas aizdevumu vērtspapīri gada laikā nokrītas pat par 20 un vairāk procentiem.

Pagaidām bez peļņas

Latvijas Banku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2022. gadu liecina, ka pērn neviens no 14 tajā iekļautajiem pensiju 3. līmeņa plāniem nav nesis peļņu, Tas attiecas arī uz “Swedbank” plānu “Stabilitātei 25+”, kura “ienesīgums” pērn bija mīnus 13,48%. Kaut gan pēdējo desmit gadu laikā tā peļņa bija ar plus zīmi, bet salīdzinoši visai maza – tikai 0,99%, tai laikā, kad citiem, riskantākiem, plāniem ienesīgums sasniedza gandrīz četrus procentus.

Tikmēr starptautiskais centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumu sniedzējs – uzņēmums “Nasdaq CSD SE” savā mājaslapā manapensija.lv raksta:

“Pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja Tev brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tu individuāli vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu vari brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Tā ir iespēja parūpēties par savām vecumdienām, regulāri veicot iemaksas ilgu laika posmu. Laika gaitā veidotais uzkrājums Tev kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai.

Privātā brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3. līmenis sāka darboties 1998. gada jūlijā, un tas dod iespēju brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai valsts garantētajai pensiju 1. un 2. līmeņa pensijai. Naudas summa, ko Tu un/vai Tavs darba devējs regulāri iemaksā pensiju fondā, tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros, un atkarībā no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas, vispārējās situācijas finanšu tirgos, kā arī līdzekļu pārvaldītāja darbības, nodrošina atbilstošu ieguldījuma atdevi.”

Mīts par zaudējumiem

Bankas “Luminor” ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska Jauns.lv atspēkoja mītu, ka, veidojot uzkrājumu pensiju fondā, pastāv risks zaudēt naudu:

“Līdzīgi kā jebkurā ieguldījumu portfelī pensiju 3. līmenī iemaksātā nauda tiek plaši diversificēta starp dažādām aktīvu klasēm, reģioniem, sektoriem un uzņēmumiem (pensiju 3. līmeņa pārvaldījumu veic komercbankas – red.). Turklāt visus pensiju pārvaldniekus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas seko līdzi, lai pārvaldnieki gādīgi rūpējas par iedzīvotāju uzkrājumiem. Protams, finanšu tirgos mēdz būt kritumi, tomēr par tiem nav pārāk jāsatraucas, jo svārstības akciju tirgos ir normāla parādība. Aktīvo pensiju fondu pārvaldnieki regulāri seko līdzi tirgus tendencēm un pieņem nepieciešamos lēmumus, lai pielāgotu portfeli tirgus situācijai. Vismaz reizi gadā pensiju fonds sagatavo un nosūta klientam pilnu pārskatu par uzkrājuma ienesīgumu 3. pensiju līmenī, un savu pensiju pārvaldnieku ir iespējams mainīt jebkurā brīdī.”

Kā strādā 3. pensiju līmenis?

Eksperte iesaka tirgus kritumu gadījumā izmantot samazinātas aktīvu cenas savā labā, veicot papildu ieguldījumus un iegūstot savā īpašumā vairāk instrumentu vai fondu daļu. Lai saprastu, kāds ieguldījumu veids ir vispiemērotākais, ieteicams vērsties pie finanšu konsultantiem (piemēram, sava bankā), kas palīdzēs izprast finanšu tirgu, lai bailēs no tirgus svārstībām netiktu pieņemti pārsteidzīgi lēmumi.

“Ilgtermiņā ieguldījumi pensiju fondos ir spējīgi sniegt patiesi pievilcīgus rezultātus,” norāda Anželika Dobrovoļska.

Vai var “atkratīties” no pensiju 3. līmeņa?

Pensiju 3. līmeņa dalībnieks var mainīt ieguldījumu pārvaldnieku (mainīt ieguldījumu plānu savas bankas ietvaros vai pāriet uz citu banku), kā arī, sasniedzot 55 gadu vecumu, vispār izstāties no pensiju 3. līmeņa un saņemt atpakaļ tajā ieguldīto naudu vai nu visu uzreiz vai pa daļām. Latvijas Banka informē:

“Pensiju 3. līmeņa dalībnieks var pārskaitīt savu uzkrāto kapitālu uz citu pensiju plānu tajā pašā vai citā pensiju fondā, iesniedzot atbilstošu iesniegumu un norādot, uz kuru pensiju plānu kapitālu pārskaitīt. Pirms tam dalībniekam jānoslēdz dalības līgums par dalību izvēlētajā pensiju plānā, lai pensiju fonds varētu veikt pārskaitījumu uz dalībnieka individuālo kontu šajā plānā”.

“Swedbank” skaidro: “Ja Tevi neapmierina izvēlētā pensiju fonda darbība, Tev ir tiesības pārskaitīt uzkrāto pensijas kapitālu uz citu pensiju fondu. Vai sasniedzot 55 gadu vecumu to izņemt uzreiz vai pa daļām. Lai saņemtu uzkrāto papildpensijas kapitālu, tev ir jāaizpilda iesniegums “Swedbank” internetbankā vai jebkurā “Swedbank” filiālē. Papildpensijas kapitāla izmaksāšana tiek veikta desmit darba dienu laikā.”

Tas pats attiecas arī uz citām komercbankām, kuras pārvalda pensiju 3. līmeni – ja klients vēlas mainīt ieguldījumu plānu, pārtraukt dalību tajā vai to pārcelt uz citu banku, jāvēršas bankā, kas to pārvalda.