Aptauja: iedzīvotāji Latvijā jūtas sliktāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Uzzini, kāpēc!

Vislabāk ikdienā no visiem Baltijas iedzīvotājiem jūtas lietuvieši: tie savu labsajūtu kā kopumā labu vērtē 55% aptaujāto, bet Igaunijā – 49%. Lietuvā fizisko un emocionālo pašsajūtu kā viduvēju vērtē 37% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 40%. Arī kaimiņvalstīs stress un nervozitāte ir galvenais sliktas pašsajūtas izraisītājs. Latvijā būtiski biežāk sliktu pašsajūtu raisa dažādi emocionāli iemesli, lietuvieši vairāk uztraucas par veselības stāvokli, bet igauņi raizējas par finansiālo situāciju.

Mazliet vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (39%) uzskata, ka viņiem kopumā klājas labi. To, ka pašsajūta ir laba, biežāk norāda jaunieši 18–24 gadu vecuma grupā, kā arī tie, kuri ikdienā izvēlas veselīgu uzturu. Galvenie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pašsajūtu, ir stress un nervozitāte (56%), kā arī vājums un enerģijas trūkums (52%).

“Rimi novērojumi rāda, ka laikā, kad ziema sāk atkāpties, gan mūsu pircēji, gan darbinieki nereti piedzīvo tā saukto pavasara nogurumu – enerģijas zudumu, nespēku, nomāktu garastāvokli, grūtības iemigt. Ja tam nav objektīvu medicīnisku iemeslu, visticamāk, ir laiks pārskatīt savu dzīvesveidu. Cik kustīgi esam visu gadu? Kādu uzturu izvēlamies ikdienā? Vai veltām laiku sev? Tāpēc aprīļa laikā aicinām ikvienu rast savu veidu, kā atjaunot enerģiju ar uzturu, aktīvu dzīvesveidu un rūpēm par emocionālo labsajūtu. Dažkārt arī vienkāršas ikdienas izvēles var būt sākums labām pārmaiņām,” saka Inga Bite, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.

Justies labi latviešiem palīdz kvalitatīvs miegs – uz to norāda 68% aptaujāto, kā arī ģimene (60%), emocionālais līdzsvars (60%), stipra veselība (57%), iespēja veltīt laiku sev (56%) un fiziskās aktivitātes (47%). Citus faktorus minējuši mazāk nekā trešdaļa aptaujāto, tādējādi var secināt, ka labs miegs, fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs ir vieno no galvenajiem labsajūtas pīlāriem.

Vērtīgos ieteikumos pašsajūtas uzlabošanai dalās arī Rimi fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Matisāns, atgādinot – 

jo fiziski aktīvāka ir ikdiena visu gadu, jo mazāk pamanāmas pašsajūtas izmaiņas, mainoties gadalaikiem. 

Ja tomēr pavasara nogurums ņēmis virsroku, ir īstais laiks pārskatīt savus paradumus. “Visiem nebūt nav jāskrien maratons – pietiks, ja ikdienā vairāk laika veltīsiet pastaigām vai vienkāršiem vingrinājumiem, kas atmodinās ķermeni. Ļoti svarīgs ir arī miegs, tāpēc svarīgi neatstāt novārtā miega kvalitāti, lai liktu spēcīgu pamatu enerģijas pilnai dienai,” aicina Kārlis Matisāns. 

Savukārt Rimi emocionālās labsajūtas eksperte, psihoterapeite Laura Valaine iesaka: ilgtermiņā spēkus palīdz atgūt regulāras garīgās prakses – 

meditācijas, lūgšanas, elpošanas un iztēles vingrinājumi, jebkurš radošs process, piemēram, pavasara ainavas gleznošana vai dziedāšana, kopā būšana ar ģimeni vai draugiem, 

iedvesmojošu lekciju klausīšanās, pašpalīdzības literatūras un veiksmīgu cilvēku biogrāfiju lasīšana, labu, pozitīvu filmu skatīšanās. 

60% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pašsajūtu uzlabo, uzturoties svaigā gaisā, 39% izvēlas fiziskās aktivitātes vai gardus našķus, 34% ceļo, 30% bauda kultūru – teātri, koncertus u. c. 

“Laikam jau jāsecina, ka veselīgs dzīvesveids ir kompleksa sistēma, kur sava loma ir gan uzturam, gan kustībām un komunikācijai ar citiem cilvēkiem. Izraujot no šīs sistēmas tikai vienu elementu, diez vai ir vērts gaidīt brīnumus, un arī aptaujas rezultāti rāda – labas pašsajūtas meklējumos labāk veicas tiem, kuri veselīgu dzīvesveidu piekopj ikdienā. Tāpēc Rimi pastāvīgi atgādina par veselīga dzīvesveida nozīmi saistībā ne vien ar uzturu, bet arī ar citiem aspektiem,” rezumē Inga Bite.

* Aptauju “Baltijas iedzīvotāju fiziskā un emocionālā labsajūta” 2023. gada martā veicis pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas, 1007 Igaunijas un 1008 Lietuvas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.