LIZDA padome var lemt par nākamā, 2023./2024.mācību gada neuzsākšanu

Gadījumā, ja arī pēc 1. jūnija uzrādītajos aprēķinos tiks konstatētas neprecizitātes, arodbiedrības padome prasīs izglītības ministres Andas Čakšas demisiju. Ja Čakša neatkāpsies, LIZDA padome lems par nākamā, 2023./2024.mācību gada neuzsākšanu.

Vanaga atzīmēja, ka ministrijas aprēķini "esot kļuvuši labāki", vienlaikus tajos joprojām uzrādās neprecizitātes, kas radot jautājumus, vai ar piešķirto finansējumu tiešām pietiks streika prasību izpildei. 

Ministrijas veiktie aprēķini esot balstīti Valsts izglītības informācijas sistēmā ievietotajos datos uz šī gada 1. janvāri par visiem pedagogiem visās izglītības pakāpēs, bet, kā skaidro IZM, faktiskais finansējuma sadalījums pašvaldībā tiks veikts atbilstoši katras pašvaldības finansējuma sadales kārtībai un esošajai situācijai izglītības iestādēs.

Jāatgādina, ka valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8 % vairāk nekā pagājušajā mācību gadā.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24. aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Jāpiebilst, ka Čakšas padomnieks analītiskajos jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts – valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.