Pārrāvuma straumes, kas jūrā "ievelk" peldētājus

Pārrāvuma straumes jūrā, kas nedēļas nogalē ievilka vairākus peldētājus, Baltijas jūrā ir visai bieža parādība, tomēr prognozēt iepriekš, kur tās radīsies, nevar. Vienīgais faktors, pēc kā var spriest par augstu to veidošanās risku, ir stiprs vējš, kas pūš no jūras puses. Savukārt izkļūt no šādas straumes pašu spēkiem var, peldot paralēli krastam, nevis taisni uz krasta pusi, sarunā ar LSM.lv skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis.

Lsm.lv ziņa

04.07.2023 13:53

FOTO: Shutterstock.com

Pārrāvuma straumes jūrā, kas nedēļas nogalē ievilka vairākus peldētājus, Baltijas jūrā ir visai bieža parādība.

Ģeologs norādīja, ka precīzs šī fenomena nosaukums ir pārrāvuma straume, nevis zemūdens straume. Viņš skaidroja, ka prognozēt vietu, kur un kad tās radīsies, ir gandrīz neiespējami, jo jūras krastā kā ļoti mainīgā vidē tās var attīstīties, pazust un izveidoties no jauna.

Labvēlīgi apstākļi šādu pārrāvuma straumju attīstībai ir tad, ja, piemēram, pūš stiprs vējš no jūras puses.

"Tad ir diezgan augsta varbūtība, un kopumā vajadzētu to ņemt vērā. Ja ir niecīgs vējš vai vējš pūš paralēli krastam vai no krasta, tad tādu straumju izveidošanās nav iespējama. Apmēram šādā līmenī to var prognozēt, bet ne konkrētāk," sacīja Lapinskis.

Vaicāts par labāko peldētāju rīcību šādos gadījumos, Lapinskis sacīja:

Reklāma

"Ja straumē iekļūst un jūt, ka tā velk prom, nevajag peldēt pret straumi, bet paralēli krastam, nosacīti 90 grādu leņķī. Tādā veidā no tās var izkļūt ārā, jo parasti straume nav plata, tie var būt daži desmiti metru.

Tas var būt labākais risinājums. Nevajadzētu mēģināt peldēt no visa spēka pret straumi, jo straumes ātrums var būt pietiekams, lai būtu lielāks, nekā cilvēks var papeldēt."

Vairāk lasi: www.lsm.lv