Vai uzņēmums drīkst atteikt veselības polisi darbiniekiem, kuri smēķē

Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa skaidro:

Veselības apdrošināšanas polise ir atzīstama par darba samaksas sastāvdaļu, proti, cita veida atlīdzību par darbu. Vienlaikus jānorāda, ka Darba likuma noteikumi, kas regulē darba samaksas sastāvdaļu obligātumu un lielumu, attiecas tikai uz darba algu un piemaksām. Darba likuma 61. panta pirmajā daļā noteikts, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, savukārt Darba likuma 18. nodaļā “Piemaksas” noteikti obligāto piemaksu gadījumi un to lieluma noteikšanas kritēriji. Tādējādi tās piemaksas, kas nav regulētas Darba likumā, prēmijas un jebkāda cita veida atlīdzība par darbu pēc būtības ir darba devēja noteikts papildu labums. 

Šādi papildu labumi nav obligāti, jo Darba likums neuzliek pienākumu darba devējam tos noteikt. Tomēr, ja papildu labumi ir, tiem jāatbilst Darba likumā noteiktajam.

Saskaņā ar Darba likumu ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu. Šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Ņemot vērā minēto, ja darba devējs nenodrošina veselības apdrošināšanas polises piešķiršanu tikai tiem darbiniekiem, kuri smēķē, pirmšķietami ir saskatāma atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana un vienlīdzīgu tiesību principa neievērošana. 

Valsts darba inspekcijas (VDI) ieskatā darbinieka smēķēšana darba laikā no plkst. 9.00 līdz 18.00, kā arī 15 minūtes pirms un pēc darba laika nevar būt tas apstāklis, uz kura pamata pret darbinieku tiek īstenota atšķirīga attieksme.

Ja darba devējs nenodrošina veselības apdrošināšanas polisi, kā pamatojumu minot darbinieku smēķēšanu darba laikā no plkst. 9.00 līdz 18.00, kā arī 15 minūtes pirms un pēc darba laika, darbiniekam atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā jāietver prasījums nodrošināt veselības apdrošināšanas polisi. Sūdzība darba devējam jāizskata un atbilde par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Iesakām sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas Pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Zināšanai

• Darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas, tāpēc darbiniekam ir tiesības atbilstoši Darba strīdu likumā noteiktajam izmantot arī citus instrumentus savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.
• Ikvienam ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.
• Līdz ar to, ja darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, darbiniekam saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai Valsts darba inspekcija veiktu pārbaudi.

Avots: LVportals.lv