Antarktikas ledus ir samazinājies līdz šim gadalaikam nepieredzēti zemai atzīmei
Katru gadu Antarktīdas ledus samazinās līdz zemākajam līmenim februāra beigās, kontinenta vasaras laikā. Pēc tam ziemas laikā ledus atkal palielinās.
Taču šogad zinātnieki ir novērojuši ko citu. Ledus nav atgriezies līdz gaidītajam līmenim.
Patiesībā tas ir viszemākajā līmenī šajā gadalaikā kopš uzskaites sākuma pirms 45 gadiem.
Saskaņā ar Nacionālā sniega un ledus datu centra (National Snow and Ice Data Center, NSIDC) datiem ledus ir aptuveni 1,6 miljonu kvadrātkilometru zemāks par iepriekšējo ziemas rekorda līmeni, kas tika reģistrēts 2022. gadā.
Jūlija vidū Antarktikas ledus platība bija 2,6 miljoni kvadrātkilometru zem 1981. līdz 2010. gada vidējā rādītāja. Tā ir platība, kas ir gandrīz tikpat liela kā Argentīnas vai Teksasas, Kalifornijas, Ņūmeksikas, Arizonas, Nevadas, Jūtas un Kolorādo apgabalu teritorijas kopā.
Daži zinātnieki šo fenomenu raksturo kā ārkārtēju parādību, kas ir tik reti sastopama, ka tā var notikt tikai reizi miljonos gados.
Taču Kolorādo Universitātes Boulderā ledāju eksperts Teds Skamboss sacīja, ka runāšana šajos terminos var nebūt tik lietderīga."Spēle ir mainījusies," viņš teica CNN. “Nav jēgas runāt par izredzēm, ka tas notiks tā, kā sistēma bija agrāk, tas mums skaidri norāda, ka sistēma ir mainījusies.”Zinātnieki tagad cenšas noskaidrot, kāpēc.
Antarktika ir nomaļš, sarežģīts kontinents. Atšķirībā no Arktikas, kur ledus, paātrinoties klimata krīzei, pastāvīgi samazinās, Antarktikā ledus pēdējās desmitgadēs ir svārstījies no rekordaugsta līdz rekorzemam, tādējādi zinātniekiem ir grūtāk saprast, kā tas reaģē uz globālo sasilšanu.
Kopš 2016. gada zinātnieki ir sākuši novērot strauju lejupslīdes tendenci.
Lai gan dabiskās klimata svārstības ietekmē ledu, daudzi zinātnieki apgalvo, ka klimata pārmaiņas varētu būt galvenais ledus izzušanas iemesls.
"Antarktīdas sistēma vienmēr ir bijusi ļoti mainīga," teica Skamboss. "Tomēr šis [pašreizējais] svārstību līmenis ir tik ekstrēms, ka kaut kas radikāls ir mainījies pēdējos divos gados, bet jo īpaši šogad, salīdzinot ar visiem iepriekšējiem gadiem."
Jūras ledum ir būtiska nozīme. Lai gan tas tieši neietekmē jūras līmeņa celšanos, jo tas jau peld okeānā, tam ir netieša ietekme. Tam izzūdot, piekrastes ledus loksnes un ledāji ir pakļauti viļņu un silto okeāna ūdeņu iedarbībai, tāpēc tie ir neaizsargātāki pret kušanu un lūšanu.
Jūras ledus trūkums varētu būtiski ietekmēt arī dzīvniekus, tostarp krilu, ar ko barojas daudzi reģiona vaļi, kā arī pingvīnus un roņus, kuri ir atkarīgi no jūras ledus, lai barotos un atpūstos.
Antarktīdas jūras ledus veicina planētas temperatūras regulēšanu, kas nozīmē, ka tā izzušana var izraisīt kaskādveida ietekmi tālu aiz kontinenta robežām.
Jūras ledus atstaro ienākošo saules enerģiju atpakaļ kosmosā, bet, kad tas kūst, zem tā atklājas tumšāki okeāna ūdeņi, kas absorbē saules enerģiju.
Dažās Antarktikas daļās jau kādu laiku ir vērojamas satraucošas pārmaiņas. Antarktīdas pussala, vijīga ledus kalnu ķēde, kas piestiprināta pie kontinenta rietumu puses, ir viena no visstraujāk sasilstošajām vietām dienvidu puslodē.
Avots: www.jauns.lv