Latvijā tēvu aktīva loma bērnu audzināšanā pieaug

Latvijā, īpaši pēdējos gados, tēvu aktīva loma bērnu audzināšanā pieaug. Tēvi arvien vairāk iesaistās rūpēs par bērnu, ko apstiprina dažādi dati, tai skaitā dati par paternitātes atvaļinājumu izmantojušo tēvu skaits. 

“Mani priecē tas, ko redzu ikdienā – kā tēvi iesaistās bērnu aprūpē un ikdienas dzīvē. Mūsdienu tēvi ar savu līdzdalību ģimenes ikdienas rūpēs ne tikai demonstrē vērtības, atbildību un empātiju, bet veicina  pozitīvu ģimenes vidi, iedrošinos savus bērnus,” uzskata labklājības ministre Evika Siliņa.  

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir ļoti tuvu ES vidējam rādītājam (64,9). Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā. Savukārt CSP dati liecina, ka jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93 % sievietes un 75 % vīriešu, norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.

Ierasts, ka katru Tēva dienu tiek rīkotas dažādas akcijas. Arī šogad Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija rīko kampaņu, no 6. līdz 12. septembrim, aicinot īpaši tēvus konsultēties ar Uzticības tālruņa speciālistiem un saņemt atbalstu - gan par grūtībām bērnu audzināšanā, attiecību stiprināšanu, bērna vajadzību izprašanu, gan arī atspoguļot iespējamos risinājumus, lai veicinātu pozitīvu un emocionāli spēcīgu saikni starp tēvu un bērnu. Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti. Darbadienās no pulksten 12.00 līdz 20.00 ar Uzticības tālruņa speciālistiem iespējams sazināties arī izmantojot tiešsaistes konsultācijas. Čata logs meklējams mājaslapā www.uzticibastalrunis.lv vai lejupielādējot bezmaksas aplikāciju “Uzticības tālrunis”, kā arī vēršoties pēc palīdzības e-pastā – uzticibaspasts116111@bti.gov.lv.

Daži skaitļi un fakti Tēva dienas kontekstā:

• 2023. gada sākumā Latvijā bija 117,8 tūkstoši vientuļā vecāka ģimenes1, kurās dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns. No tām 98,5 tūkst. jeb 83,6 % - vientuļās mātes ģimenes, bet 19,3 tūkst. jeb 16,4 % - vientuļā tēva ģimenes.
• 2022.gadā visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 30 līdz 34 gadiem (5 216 bērni), 35-39 gadiem (3 953 bērni) un 25-29 gadiem (3 035 bērni).
• 2022.gadā paternitātes pabalstu saņēma 9 021 vīrieši, kuru vidējais vecums  bija 33,91 gadi.
• Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2022. gadā3 slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 68,1 % bija sievietes un 31,9 % – vīrieši.
• Darba likumā ir noteiktas tiesības, kas ļauj tēviem vairāk laika veltīt bērniem dažādos bērna vecuma posmos. Tēviem, kuri aprūpē mazāk par trijiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem pienākas ne mazāk par vienu darba dienu papildatvaļinājuma. Tiem, kuri aprūpē vismaz trīs bērnus vecumā līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti – trīs darba dienas papildatvaļinājuma.
• Ieviešot ES Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, ir pagarināts paternitātes atvaļinājuma ilgums (10 kalendāra dienu vietā ir paredzētas 10 darba dienas) un atvaļinājuma izmantošanas laiks - atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu (iepriekš – divu mēnešu) laikā pēc bērna piedzimšanas. Tāpat saskaņā ar direktīvas prasībām attiecībā uz vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Nosacījumi par 2 mēnešu nenododamo vecāku pabalsta  daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.
• No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā (17 874 pabalsta saņēmēji) 82,6 % bija sievietes un 17,4% vīrieši (2022.gada jūlijā – attiecīgi 84,0% un 16,0%). No minētā skaita 88% pabalsta saņēmēji izvēlējas vecāku pabalstu saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam (43,75% apmērā). Vecāku pabalsta nenododamo daļu šā gada jūlijā izmantoja 177 personas, no kurām 48 bija sievietes un 129 – vīrieši.
• No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā 15,0% bija strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji, no tiem 74,5 % bija vīrieši, bet 25,5% sievietes. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad redzams, ka 2022.gada jūlijā strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji bija 13,0%, no tiem 77,0 % bija vīrieši, bet 23,0 % sievietes.