Svarīgākais, kas jāzina par pensiju, ja tev ir 40+

Kāpēc vispār ir svarīgi maksāt nodokļus?

Patlaban pensionēšanās vecums ir 64 gadi un seši mēneši, bet no 2025. gada tiesības uz vecuma pensiju būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. Vai šis slieksnis tālākā nākotnē varētu vēl paaugstināties, pagaidām nav zināms. 
 

Tomēr daudzi dzīvo tikai šodienai, piekrīt saņemt algu “aploksnē” vai citādi izvairās maksāt nodokļus. Nākotnē tas smagi var atspēlēties – kad pensionēšanās vecums pienāks, pati pensija nepienāksies vai arī būs ļoti maza.
 

“Pensiju sistēma ir balstīta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām,” atgādina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete. “Ja cilvēks strādā un veic sociālās iemaksas, pirmkārt, viņš apdrošina sevi vecumdienām, otrkārt, no veiktajām iemaksām izmaksā pensijas šodienas pensionāriem.” 

Tas nozīmē, ka darbojas paaudžu solidaritātes princips – mēs maksājam nodokļus, lai mūsu vecāki un vecvecāki pensijas saņemtu šodien, bet mūsu bērni nākotnē maksās nodokļus, lai pensiju saņemtu mēs.

Kā veidojas pensija?

Mūsu pensijas apmēru ietekmē katra veiktā sociālās apdrošināšanas iemaksa. Tātad – jo lielāka alga, jo lielāka pensija. Sociālās iemaksas veido kapitāla uzkrājumu pirmajā un otrajā pensiju līmenī. 
 

• No pirmā pensiju līmeņa tiek maksātas pensijas šodienas pensionāriem un reģistrēta informācija pensijai. Lai saglabātu uzkrātā kapitāla vērtību naudas izteiksmē, veiktās sociālās iemaksas ik gadu tiek aktualizētas, izmantojot apdrošināšanas iemaksu algas jeb kapitāla indeksu. “Tas palīdz iet līdzi inflācijai,” piebilst VSAA speciāliste. 
• Otrā līmeņa iemaksas nonāk valsts fondēto pensiju shēmā. Tālāk to novirza paša cilvēka izvēlētā ieguldījumu plānā, kura pārvaldnieks to iegulda finanšu tirgos. Šie līdzekļi tiek uzkrāti speciālā kontā.

Pirmajā līmenī nonāk 14 %, bet otrajā – 6 %. Tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, otrais līmenis ir obligāts.

• Vēl ir arī trešais pensiju līmenis, bet tā brīvprātīgā pensiju shēma un noteikumus nosaka privātie pensiju fondi.

Tāpat vecuma pensijas gadījumā svarīgs ir apdrošināšanas stāžs, un to veido tikai mēneši, kuros veiktas iemaksas. Lai šobrīd pieprasītu vecuma pensiju, minimālais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadu, bet no 2025. gada – jau 20. 

Respektīvi, ja par šodienas četrdesmitgadnieku iemaksas būs veiktas, piemēram, 19 gadus un 11 mēnešus, vecuma pensiju viņš nesaņems. 

Svarīgi!

Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas arī par:

• laiku, kad līdz bērna pusotra gada vecumam saņemts bērna kopšanas pabalsts;
• laiku, kad saņemts vecāku pabalsts.

Pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji

Nereti gadās dzirdēt par visu cienītiem un augstu novērtētiem aktieriem un mūziķiem, kas vecumdienas spiesti aizvadīt nabadzībā, jo saņemtā pensija ir ļoti maza. Kā tad visiem radošajiem cilvēkiem un citiem, kas saņem autoratlīdzību vai strādā pašnodarbinātā statusā, par sevi parūpēties? 
 

VSAA speciāliste atkārto, ka vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Ja persona reģistrējusies kā pašnodarbinātais, tad jāatceras, ka par to jāparūpējas pašam. Pensija tiks aprēķināta tikai no ienākumiem, par kuriem iemaksas veiktas.

1. Pašnodarbinātajiem, kuriem ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo algu, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no pašreiz noteiktajiem 620 eiro, piemērojot pilno jeb vispārējo likmi 31,07 %. Šī likme ietver pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanu.
2. Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo darba algu, sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic no faktiskajiem ienākumiem – 10 % apmērā tieši pensiju apdrošināšanai. 
3. Arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pašnodarbinātie, līdz ar to sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic pilnā apmērā, piemērojot pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi 31,07 %.
4. Autoratlīdzības saņēmējs var izvēlēties izmantot īpašo autoratlīdzības režīmu. Tad sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksu veic autoratlīdzības izmaksātājs.

Ko darīt mājsaimniecēm?

Ja sieviete vai vīrietis algotu darbu nestrādā, bet audzina bērnus, kopj sasirgušus vecākus vai bērnu ar smagu invaliditāti, veic dažādus pienākumus mājsaimniecībā, principā ir sociāli neaizsargāts. Līdz ar to var veidoties situācijas, kad pienāk vecumdienas un nav ne darba stāža, ne veiktu sociālo iemaksu. Tādā gadījumā vecuma pensija nepienākas. Iespējams saņemt tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas patlaban ir 125 eiro. 
 

Taču der zināt, ka darba stāžā tiek ierēķināts arī laiks, kad saņemts:

• bērna kopšanas, bezdarbnieka vai bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts,
• atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, 
• atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu,
• kā arī laiks, kad pašai personai ir bijusi noteikta invaliditāte. 

Sliktākā situācijā ir sievietes, kuras mājās audzina bērnus, bet vecāku pabalstu saņem vīrs, kurš vienlaikus arī strādā, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Šādā gadījumā viņas ir sociāli neaizsargātas, jo sociālās apdrošināšanas iemaksas par viņām netiek veiktas.
 

Atceries!

Jebkuram, kas nav sociāli apdrošināts, ir iespēja pievienoties pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi un veikt iemaksas vismaz no minimālās algas 23,91 % apmērā. Patlaban minimālā iemaksu summa ir 148,24 eiro.

Cik liela būs mana pensija? 

Vecuma pensiju aprēķina, reģistrēto un aktualizēto pensijas kapitālu dalot ar laika posmu gados, cik ilgi tiek plānota vecuma pensijas izmaksa, un vēl ar 12. 

Gadu skaitu, cik ilgi plānota vecuma pensijas izmaksa, nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informācijai par paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju. Sievietēm un vīriešiem tiek piemērots vienāds skaitlis. 

Pensijas apmēru ietekmē arī vecums, kurā cilvēks izvēlējies pensionēties. Patlaban pensionēšanās vecums ir 64 gadi un seši mēneši, bet noteiktos gadījumos iespējams pensionēties priekšlaikus – divus gadus agrāk. Tad gan jārēķinās, ka:

• pensijas apmērs ik mēnesi var būt mazāks, nekā pensionējoties vispārējā vecumā, jo tiek piemērots konkrētam vecumam noteiktais potenciālais pensijas saņemšanas ilgums – jo jaunāks cilvēks, jo tas ir lielāks;
• līdz vispārējam pensionēšanās vecumam tiks izmaksāti 50% no aprēķinātās pensijas summas;
• ja strādā, priekšlaicīgo pensiju neizmaksā.

Zināšanai

Priekšlaikus var pensionēties: 

1. vecāks vai aizbildnis, kurš līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kurš vismaz 8 gadus bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti;
2. liliputi, punduri un neredzīgie;
3. sievietes ar invaliditāti uz mūžu.

Kur uzzināt iemaksu apmēru

Pirms vairākiem gadiem Liepāja bija gadījums, kad zivju pārstrādes uzņēmuma darbiniekiem tā sauktajās algas lapiņās parādījās, ka sociālās apdrošināšanas ir veiktas, bet patiesībā firma to nebija darījusi. 

Vecuma pensija ir atkarīga no faktiski veiktajām iemaksām, norāda L. Klismete. Par to, vai uzņēmums tās tiešām veicis, var pārliecināties portāla latvija.lv sadaļā “VSAA informācija un pakalpojumi”. Turpat iespējams redzēt savu apdrošināšanas stāžu un, izmantojot kalkulatoru, uzzināt, cik liela varētu būt vecuma pensija. 

Pirms neilga laika VSAA piedāvāto iespēju izmantoja daudzi un sociālajos tīklos parādījās virkne ekrānuzņēmumu, ar sašutuma pilniem komentāriem par ļoti mazām summām. “Tā ir tikai provizoriska informācija, lai cilvēks varētu saprast, kā vispār pensija veidojas,” uzsver VSAA speciāliste. 
 

Aprēķinot nākotnes pensiju, formulā ietilpst ne tikai sociālo iemaksu summa, bet arī prognozējamie rādītāji, piemēram, paredzamais mūža ilgums, bruto algas pieaugums un tamlīdzīgi.

Der zināt

• Tiem, kas kādu laiku strādājuši ārzemēs, pensiju var izmaksāt divas vai vairāk valstis pēc tajās esošajiem noteikumiem un aprēķina veida. 
• Pensija jāpieprasa pašiem, tas nenotiek automātiski. 

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.