Katrs desmitais pusaudzis skolā nejūtas labi

Aptaujas dati neuzrāda būtiskas atšķirības starp respondentu dzimumu. Ikdienā skolā nejūtas labi vienāds zēnu un meiteņu īpatsvars – 10 %. Tikmēr labi jūtas 49 % zēnu un 50 % meiteņu. Skolā neitrāli jūtas 41 % zēnu un 39 % meiteņu.

Turpretim pēc respondentu norādītās dzīvesvietas izriet, ka Rīgā ikdienā skolā nejūtas labi 15 % skolēnu. 47 % aptaujāto skolēnu atzinuši, ka skolā jūtas labi, bet 38 % – neitrāli. Zemgalē neviens respondents nenorādīja, ka justos skolā slikti, savukārt vislabāk skolēni izglītības iestādēs jūtas Latgalē un Kurzemē – attiecīgi 57% un 58%.

Visvairāk skolēnu pašsajūtu skolā ietekmē savstarpējās attiecības ar draugiem, klases biedriem un skolas personālu. 81 % skolēnu pašsajūtu skolā galvenokārt veido attiecības ar skolotājiem un skolas personālu. Nedaudz mazākai daļai skolēnu – 76% – svarīgas ir attiecības ar draugiem. 

Tam seko attiecības ar klasesbiedriem, bet attiecības ar citiem skolas biedriem kā nozīmīgas novērtētas retāk.

Aptauja liecina, ka jauniešu pašsajūtu skolās ietekmē arī tas, vai viņu pamatvajadzības ikdienā tiek nodrošinātas. 75 % skolēnu labsajūtu skolā ietekmē tas, vai jaunietis ir paēdis, izgulējies, atpūties un fiziski jūtas labi, kā arī ģērbies atbilstoši laikapstākļiem. Tajā pašā laikā tādi praktiski aspekti kā skolas inventārs, telpas un apkārtējā vide vai attālums no skolas līdz mājām jauniešiem ir mazāk svarīgi.

Vismazākā nozīme ir pulciņu un ārpusstundu aktivitāšu pieejamībai –  tikai 34 % jauniešu norādījuši, ka iespēja apmeklēt sev interesējošos pulciņus ietekmē viņu pašsajūtu skolā.

Tiešsaistes aptauju veica SIA "Samsung Electronics Baltic" šā gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 300 skolēni vecumā no 14 līdz 19 gadiem.