Pēc incidenta Ķekavas skolā ceļ trauksmi par agresīviem skolēniem; izglītības ministre apgalvo – skolām ir pietiekami instrumenti vardarbības novēršanai

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga sociālo mediju ierakstā uzsvēra, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu.

Vanaga uzsvēra arī nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.

Arodbiedrības vadītājas redzeslokā nonācis kāds it kā iepriekš plānots kautiņš Ķekavas vidusskolā, ko sācis 9. klases skolēns. Pašvaldība izplatījusi informāciju, ka tiek veikta rūpīga apstākļu noskaidrošana. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.

Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas nosaka – kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību viela jāapgūst attālināti.

"Lai mazinātu vardarbību Latvijas izglītības iestādēs, Ķekavas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti gatavo pieprasījumu normatīvo aktu grozījumiem, cita starpā paredzot arī lielāku vecāku atbildību bērna uzvedības problēmu risināšanā. Pašvaldība turpinās informēt par situācijas attīstību," teikts Ķekavas novada pašvaldības paziņojumā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.

Skolām un pašvaldībām jau pašlaik ir pietiekami instrumenti, lai novērstu vardarbību skolās, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" apgalvoja izglītības ministre Anda Čakša, atzīstot, ka vardarbība Latvijā ir augstā līmenī, jo aptuveni trešdaļa bērnu sastopas ar vardarbību un agresivitāti skolās. 

Čakšas redzējumā, problēma neesot regulējuma trūkumā, bet gan esošo iespēju piemērošanā, proti, kā pašlaik pieejamie rīki tiekot izmantoti. Iekšējās kārtības noteikumi esot pašu skolu un novadu izglītības pārvalžu atbildība.

Runājot, piemēram, par to, kā novērst naža ienešanu skolā, Čakša paziņoja, ka skolas jau tagad varot pieprasīt neienest nažus, tomēr nedeva skaidru atbildi, vai skola var pieprasīt pārmeklēt bērna somu, ja ir aizdomas, ka tajā varētu būt šāds ierocis.

"Visi rīki ir," apgalvoja Čakša, paužot nostāju, ka to izmantošanas vietā dažkārt "vienkārši skaļi kliedzam, ka mums neviens nepalīdz".

Pēc ministres vārdiem, neesot pareizi, ka uzbrucēju vienkārši kaut kur izolē, bet vajagot lai psihologi strādā gan ar uzbrucēju, gan ar cietušo.

Ministrijā gan vēl tiekot vērtēts, vai vardarbības novēršanas regulējumā iespējami uzlabojumi, bet pašlaik esot jāizmanto esošie instrumenti.

Avots: jauns.lv/LETA