Vai likums uzliek pienākumu vecākam, kura aprūpē ir bērns, regulāri sniegt ziņas par viņu šķirtajam tēvam vai mātei?

Likums vēsta: “Tam no vecākiem, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši par attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”

“Vai tas nozīmē, ka mātei pašai regulāri jāraksta tēvam par bērnu, ja tēvs pats neinteresējas? Ko nozīmē “tiesības saņemt ziņas”? Ja tēvs pats prasa un interesējas, tad skaidrs – jāsniedz atbilde, jāsūta foto utt. Bet ja viņš neko neprasa?” portālam LVportals.lv jautā Erna. 

Rīgas bāriņtiesā skaidro, ka tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par bērnu un viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās un interesēm, kā arī sadzīves apstākļiem arī nepastarpināti no tiešā informācijas avota. 

Tas nozīmē, ka vecāks var vērsties, piemēram, izglītības iestādē vai pie ģimenes ārsta, un atbildīgajam speciālistam ir jāsniedz vecākam informācija.

Vecākam, pie kura ikdienā bērns nedzīvo, ir tiesības interesēties par savu bērnu, bet viņš nevar pieprasīt sniegt ziņas jeb uzlikt par pienākumu otram vecākam sniegt ziņas par bērna dzīvi. Tātad, ja šis vecāks pats nekādi neinteresējas par bērnu, tad viņš nevar pārmest vecākam, pie kura bērns dzīvo, informācijas nesniegšanu.

Ņemot vērā iepriekšminēto,aprakstītajā situācijā mātei nav pienākuma sniegt ziņas bērna tēvam, jo īpaši, ja tēvs to nav lūdzis.  

Avots: LVportals.lv