Rīgas ZOO speciālisti piedalās Karību milzu vardes pētījumā; secinājums skarbs

Šovasar notikušajā sugas populācijas lieluma pētījumā 28 dabas aizsardzības speciālisti no 11 organizācijām pavadīja 960 stundas, meklējot vienu no lielākajām pasaules vardēm. Starp viņiem bija arī divi speciālisti no Rīgas Zooloģiskā dārza – zinātniskās darbības vadošais speciālists, veterinārmedicīnas doktors Alesandro Di Marcio (Alessandro Di Marzio) un vecākais zoologs Andris Lazdiņš. Alesandro kopā ar citiem Rīga ZOO speciālistiem jau vairākus gadus veic abinieku pētījumus Latvijā, bet Andris ir pieredzējis šīs sugas aprūpē nebrīves apstākļos, kā arī ikdienā darbojas dažādās abinieku un rāpuļu sugu EEP komitejās.

Kritiski apdraudētā Karību milzu varde (Leptodactylus fallax) agrāk bija sastopama septiņās Karību jūras salās, taču šobrīd savvaļā tā mīt vien Dominikā un Montseratā. Šīs vardes sver aptuveni kilogramu un ir vienas no lielākajām pasaulē. To brūnganais krāsojums ļauj veiksmīgi maskēties starp kritušajām lapām, bet spēcīgās kājas – lēcienā pārvarēt pieauguša cilvēka augumu.

Vēl šī gadsimta sākumā Karību milzu vardes bija sastopamas samērā bieži, tomēr 2002. gadā vardēm Dominikā tika konstatēta infekcija ar nāvējošo sēnīti – hitrīdiju. Kopš tā laika milzu varžu skaits uz salas samazinājies par 99 %. Tās ir sekas ne vien no hitridiomikozes – sēnīšu izraisītās saslimšanas –, bet arī piemērotas dzīves vides zaudēšanas, invazīvo sugu ietekmes un citiem faktoriem. Šīs nav vienīgās vardes, kuras būtiski ietekmējusi hitrīdija – pasaulē tādu sugu ir ap 500.

Veiktais pētījums sniedzis cerību – atrastas vairākas vardes, kurām varētu būt noturība pret slimību. 

Viens no būtiskākajiem pētījuma uzdevumiem bija iegūt ģenētisko materiālu, lai noskaidrotu, kurām no Karību milzu vardēm izveidojusies noturība pret hitrīdiju izraisīto slimību. 

Šie dati palīdzēs izveidot plānu turpmākai sugas aizsardzībai.

Londonas Zooloģijas biedrības savvaļas dzīvnieku epidemioloģijas profesors un starptautiskās komandas vadītājs Endrjū Kaningems (Andrew Cunningham), kas identificēja hitridiomikozi kā globālu draudu abiniekiem, sacīja, ka, neskatoties uz izaicinājumiem, ar kuriem tā saskaras, sugai ir cerība. "Šī gada pētījums deva mums iemeslu optimismam – tika atrasta viena īpaša varde. Pirms astoņiem gadiem tā tika atzīmēta kā pieaudzis īpatnis, tāpēc mēs zinām, ka tā ir vismaz 11 gadus veca – vecākā Karību milzu varde, kas novērota savvaļā. Ja šī viena varde ir varējusi pārdzīvot nebeidzamos izaicinājumus, tas dod mums cerību visas sugas nākotnei.”

Karību milzu varžu populācijas atjaunošanas programma ietver nebrīves vairošanās populāciju izveidi un jaunu rīku atrašanu sēnīšu slimības ārstēšanai. Sugas nebrīves populācijas jau tiek saglabātas vairākos zooloģiskajos dārzos, tostarp tajos, kas piedalījušies pētījumā.

Sadarbojoties zinātniekiem, dabas aizsardzības speciālistiem, kā arī Montserratas un Dominikas valdībām, kopš 2002. gada ir veikti nozīmīgi kritiski apdraudētās vardes pētījumi, kā arī izstrādātas metodes, lai mēģinātu novērst tās izzušanu. Šovasar notikušais pētījums notika Dominikas un Montseratas valdību, Dominikas Savvaļas un parku nodaļas, Karību milzu varžu programmas un vēl septiņu vietējo un starptautisko partneru sadarbības rezultātā.

Dalība pētījumā ļāvusi Rīgas Zoodārza speciālistiem gan daudz mācīties, gan dalīties pieredzē. “Iespēja iesaistīties sugas, kas apskatāma tepat, Rīgas Zoodārzā, aizsardzībā bija unikāla. Tomēr jāatzīst, ka mēs ne vien ieguvām no projekta, bet arī sniedzām savu artavu. 

Pieredze, kas gūta austrumu kokvaržu pētījumos tepat, Latvijā, ļāva mums būt vienīgajiem, kuri spēj paņemt paraugus no varžu mazuļiem – pārējie kolēģi par savu spēju to paveikt nebija tik pārliecināti,” stāsta Alesandro Di Marcio.

Lai gan Karību milzu varžu populācijas lielums tiek novērtēts ap 100 līdz 200 īpatņiem, pētījuma laikā atrasta 21 varde. Keisija Raiena (Kaysie Ryan), Karību milzu varžu atjaunošanas programmas koordinatore Montseratā, stāsta: “Dominikā veiktais milzīgais darbs atvēra mums acis. Tagad nepieciešamība nodrošināt šīs sugas aizsardzību Dominikā kļuvusi vēl neatliekamāka, jo situācija ir pasliktinājusies. Šīs sugas nākotne ir atkarīga no tūlītējas saglabāšanas, lai būtu iespējama milzu varžu atgriešana mežos gan Dominikā, gan Montserratā.”