Apglabāts Ukrainā kritušais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas. "Viņš teica, ka brauc mūs visus aizstāvēt,” saka mamma

Vitālija mamma Sandra rāda fotogrāfijas un saka – dēls vienmēr bija ļoti pozitīvs, sirsnīgs, atbildīgs cilvēks ar spēcīgu raksturu un stāju.

Vitālijs Smirnovs dzimis un audzis, un vēlāk arī strādāja Latgalē. Jau kopš agras bērnības viņš bija Latvijas patriots un savu dzīvi vēlējās saistīt ar militāro dienestu. Sākumā jaunsardze, tad Nacionālo bruņoto spēku Godasardzes rota, Zemessardze un pēdējos gados  – Latvijas armijas profesionālais dienests.

Foto: Valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs".

“Bērnībā skolā iestājās jaunsargos un no pašas bērnības gribēja tajā jomā nodarboties. [..] Jā, viņam bija ļoti labs darbiņš Preiļos, sēdēja štābā, plānoja Zemessardzes mācības,” stāsta Ukrainā kritušā karavīra no Latvijas mamma Sandra.

Krievijai sākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Vitālijs izlēma atstāt dienestu bruņotajos spēkos un kā brīvprātīgais devās uz Ukrainu. Vitālija ģimenei šodien ir ļoti smagi runāt par dēla, brāļa un mazdēla zaudējumu. Ģimene pretojās Vitālija vēlmei doties uz Ukrainu.

Uz jautājumu, kā viņš ģimenei skaidroja nepieciešamību turp braukt, mamma atbild šādi: “Kad sākās karš, visiem, protams, bija šoks – viņš teica, ka viņiem iet ļoti grūti un jābrauc, jāpalīdz un kopā ar ukraiņiem, kuri ir ļoti motivēta un drosmīga nācija, būs to viegli izdarīt. Jā.. Jo tur būs vieglāk noslāpēt Krievijas agresiju,” saka kritušā karavīra mamma Sandra. “Māsa viņam pārmeta arī, kāpēc tu brauc aizstāvēt ukraiņus, kas mūs te, Latvijā, aizstāvēs? Viņš teica, ka viņš jau brauc mūs visus aizstāvēt,” atminas sieviete.

Foto: Valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs".

Vitālija pārliecība un izpratne par to, ka Latvijas aizsardzība sākas Ukrainā, viņu nepameta visu šo laiku – viņš šajā karā cīnījies frontes smagākajos posmos un vienmēr bijis priekšējās līnijās, saņēmis arī Ukrainas valsts apbalvojumu.

Ieskaitot divu mēnešu pārtraukumu, ko pavadīja Latvijā pēc trīsreiz gūtiem ievainojumiem, Vitālijs kopumā frontē atradās 10 mēnešus.

Doneckas apgabala Limanā ir vieta, kur naktī uz svētdienu, 1. oktobri, atgriežoties no kārtējā uzdevuma veikšanas, krievu raidītie iznīcinātājdroni aprāva mūsu karavīra dzīvību. Šajā vietā Limanas pilsētā atradās māja, kur Vitālijs dzīvoja ar saviem cīņu biedriem – Igaunijas un ASV pilsoņiem.

Ģimenei – vecmāmiņai, divām māsām, brālim un mammai – par dēlu atgādinās viņa privātās lietas, kas līdz ar pīšļiem no Ukrainas atvestas uz Latviju. Ģimenei visvairāk sāp, ka arī pie mums netrūkst cilvēku, kuri iet krievu propagandas pavadā un neizprot šo Krievijas sāktā kara patieso seju.

“Nebija viņš nekāds algotnis. Viņam bija motivācija, viņš domāja par Latviju, lai te ir miers, un, kad viņš aizbrauca, viņš redzēja, ko tur dara krievi, kā viņi tur posta visu, kā viņi posta “piecstāvnieku”… Cilvēki sēž, skatās televizoru un lido raķetes, vai cilvēki atnāk uz parku un arī atlido raķete. Tas viss ir tīšām, lai salauztu nāciju. Viņi aizgāja uz Ukrainu, lai atbrīvotu krievvalodīgos no fašisma, un sāka lidot raķetes. Te arī ir ļoti daudz krievvalodīgo, un atbrīvošana arī būs tāda, ka, iespējams, lidos raķetes,” stāsta kritušā karavīra mamma Sandra.

Noskaties TV3 sižetu

Vitālijs guldīts zemes klēpī dzimtas kapos blakus savam vecvectēvam Jurim Rudzātam. Abiem likteņi līdzīgi. Arī vecvectēvs, kurš vadīja Latvijas neatkarības cīnītāju vienību Latgalē, gāja bojā cīņās ar okupantiem 1945. gadā.

Par spīti traģēdijai un milzu sāpēm, Vitālija ģimene turpinās atbalstīt Ukrainu, palīdzēt visiem tiem karavīriem, kuri turpina šo smago un varonīgo cīņu pret Krievijas agresiju, aizstāvot arī mūsu brīvību un drošību.