Bērns pēc "slimības" atgriežas skolā, brūni iededzis... Mācību stundu kavēšana ir aizgājusi par tālu

Kopš šī mācību gada sākuma Lietuvā ir jaunumi izglītības sistēmā – stājusies spēkā stingrāka kavēto mācību stundu attaisnošanas kārtība, un tā ir palielinājusi vecāku atbildības līmeni, atsaucoties uz skolu pārstāvjiem, vēstī Lietuvas sabiedrisko mediju portāls LRT.lt.

Skolas apmeklējums ir uzlabojies, sarucis ārzemju braucienu apjoms stundu laikā. Un skolu vadītāji jau tagad saka, ka turpmāk procedūru vajadzētu vēl vairāk padarīt stingrāku – samazināt to dienu skaitu, par kurām vecākiem atļauts rakstīt attaisnojošu zīmi.

Otrs grāvis – "taupot vecāku attaisnotās dienas", bērni nāk uz skolu ar elpceļu saslimšanām

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas dati liecina, ka oktobrī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, skolu apmeklējums uzlabojies par 19 procentiem. Skolu pārstāvji gan mudina ar secinājumiem nesteigties un teic, ka reālo situāciju redzēsim tikai pavasarī.

Tiesa, situācijai ir divi gali: skolotāji uzsver, ka taupot "vecāku attaisnotās dienas", bērni arvien biežāk nāk uz skolu, klepodami un šķaudīdami.

Sākot ar šā gada septembri, Lietuvā ar vecāku attaisnojumu slimības dēļ drīkst kavēt 5 mācību dienas mēnesī.

Tāpat vecāki var rakstīt attaisnojumu par vairāk stundām, ja tās kavētas objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, satiksmes traucējumi u.c. Katra skola savos iekšējās kārtības noteikumos var noteikt, ka attaisnoti drīkst kavēt vēl vairāk mācību dienu, ja tam ir objektīvi un pamatoti iemesli.

Klasesbiedri smejas: skaitās "slims", bet patiesībā ar vecākiem atpūšas Maljorkā

Lietuvas Skolu vadītāju asociācijas prezidents, Kauņas Tehnoloģiju universitātes Inženierzinātņu liceja direktors Daiņus Žvirdausks portālam LRT.lt atzīst, ka viņš nebija gaidījis šādu rezultātu jau šī mācību gada pirmajos divos mēnešos.

Situāciju Žvirdausks ilustrē ar paša vadītās skolas datiem: pērn septembrī un oktobrī 6.-8.klasē tika izlaistas 2634 mācību stundas, bet šogad šajā pašā laika posmā – 1579 mācību stundas. Tikai 32 nodarbības tika izlaistas bez attaisnojoša iemesla.

"Es to vērtēju šādi: tagad situācija ir daudz nopietnāka. Un pēc gada būs visnopietnākā. Taču secinājumus varēs izdarīt pēc pusgada februārī," sacīja Žvirdausks.

Viņaprāt, tagad vecāki kā pamatojumu min argumentus, ko agrāk ne vienmēr darīja. Visbiežāk aizbildinājumu vidū ir kāda slimība vai sacensības, kurās skolēns piedalās.

"Hipotētiski uzdrošinos vērtēt, ka vecāki saprata: viss, ceļojumiem stundu laikā jābeidzas, katrs attaisnojums jāuztver nopietni.

Nekādu "ja neesi izmācījies, varbūt, bērniņ, neej uz skolu", "ja neesi gatavs kontroldarbam, tad neej, iemācīsies vēlāk".

Tagad tas tiek uztverts nopietnāk,” sacīja Žvirdausks.

"Iepriekš vecāki varēja rakstīt attaisnojošu zīmi par gandrīz visu. Ir bijis tā: bērns ir "slims", bet klasesbiedri smejas, vēderus turēdami. Sak, kā ir būt slimam, ja esi ar vecākiem Maljorkā? Bērns pēc slimības atgriežas ar skaistu iedegumu. Tāda bija tā slimība. Tā ir reāla situācija. Es neko neizdomāju,” situāciju apraksta Žvirdausks.

Viņš uzsver, ka no vecākiem ir dzirdējis, ka piecas dienas mēnesī, par kurām, pēc jaunās kārtības, vecāki drīkst rakstīt attaisnojošu zīmi, ir ļoti daudz. “Saka: ar pāris dienām pietiktu. Dažreiz ir pieraksts pie ārsta, zobārsta. Varbūt ir jābrauc pie vecmāmiņas uz slimnīcu. Bet piecas dienas mēnesī tam ir par daudz," uzskata direktors.

Tiesa, viņaprāt, piecu dienu limitu samazināt pagaidām nevajadzētu. "Pagaidām atstāsim. Sabiedrībai ir jānomierinās. Mēs analizēsim datus vēlāk. Izmaiņas izskatītu pēc diviem gadiem, ne agrāk," viņš saka.

Ja vecāki šķiras, bērni protestē, neapmeklējot skolu

Atšķirīgs viedoklis ir citas mācību iestādes – Antakaļņa proģimnāzijas vadītājam Tomam Jankūnam. Viņš stāsta, ka situācija mainījusies maz. Taču šai skolai neesot bijušas lielas problēmas ar kavējumiem slinkuma dēļ.

"Varbūt stingrāka disciplīna ir laba, vismaz politiskā ziņā. Bet dzīvē ir savādāk.
Mūsu skolā lielas pārmaiņas vai brīnums nenotika”, sacīja Jankūns. Pēc viņa teiktā, proģimnāzijā stundas parasti tiek kavētas individuālu grūtību dēļ.

"Tas bieži vien ir par bērnu un kaut kādām problēmām. Tomēr nav tā, ka tas tiek izmantots ļaunprātīgi. 

Piemēram, bērni, kuri piedzīvo vecāku šķiršanos, protestē, neapmeklējot nodarbības. Vai arī ja viņiem ir atkarība no ekrāniem.

Viņiem tiek sniegta palīdzība, taču nav iespējams pēkšņi iegūt maģisku efektu. Atbildīgās personas dara visu iespējamo," portālam LRT.lt apliecināja Jankūns.

Viņaprāt, jaunā kavēto mācībstundu attaisnošanas kārtība pagaidām nav devusi taustāmus rezultātus.

Ja bērni mācību laikā brauc atpūsties, tā vēlāk ir papildu slodze gan pašiem, gan skolotājiem

Arī Lietuvas Proģimnāziju asociācijas vadītāja, Tauraģes "Šaltinio" proģimnāzijas direktore Jūrate Lazdauskiene uzsver, ka stundu kavēšanas problēmas mērogs proģimnāzijās bijis mazāks nekā citās izglītības iestādēs jau pirms jaunās kārtības ieviešanas.

"Taču redzams, ka vecāki ir atbildīgāki, skaitot dienas, ko bērns drīkstētu kavēt. Ir skolu vadītāji, kas uzskata, ka vecāki kļuvuši atbildīgāki, rakstot attaisnojumus par kavētajām stundām. Vairs nav kā agrāk, kad bija jāprasa, tas tiek darīts uzreiz. Varbūt vecāki tagad uzņemas vairāk atbildības?

Arī ārzemju braucienu mācību gada laikā ir mazāk vai nemaz. Cik es runāju ar vadītājiem, viņi bija pārsteigti, ka šī problēma patiešām ir beigusies. Lai gan pirmajos rudens mēnešos vēl bija. Taču toreiz vecāki skaidroja, ka ceļojumus iegādājušies iepriekš, vēl nezinot, ka kārtība mainīsies.

Tiesa, arī viņa atklāj, ka vecāki reizēm savus bērnus ar klepu un iesnām sūta uz skolu, lai "ietaupītu" attaisnojamās dienas.

"Arī tas nav labi. Kāpēc jātaupa tās dienas, kurās var būt attaisnots kavējums?

Kad bērns ir slims, viņš ir jāārstē. To stāstām vecākiem, dažkārt izsaucam viņus uz skolu, lai paņem bērnu," situāciju apraksta Lazdauskiene.

Proģimnāziju asociācijas vadītāja ir pārliecināta, ka piecas dienas, kurās var būt vecāku attaisnots kavējums, ir daudz. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā būs nepieciešams šo kārtību koriģēt, paredzot mazāku dienu skaitu.

"Domāju, ka ilgtermiņā kļūs skaidrs, ka arī tās piecas dienas tiek ļaunprātīgi izmantotas. Mēs vienmēr esam teikuši, ka piecas dienas ir pārāk ilgi. Kopumā mācību stundu izlaišana ir slikta. Tikai nopietnu iemeslu, slimības dēļ vajadzētu atļaut neiet uz skolu,” saka Lazdauskiene.

Pēc viņas teiktā, vecāki, kuri vēlas mācību gada laikā vest bērnu atvaļinājumā, taisnojas, ka par kavētajām nodarbībām skolēni atskaitīsies, kad atgriezīsies. Taču, uzsver pedagoģe, vērtēšana skolotājiem nozīmē papildu slodzi - ir jāsagatavo uzdevumi un jāorganizē pati vērtēšana, jāpalīdz bērnam.

“Galu galā bērns patstāvīgi nespēs mācīties tā, kā viņš būtu mācījies stundā. Dzirdu vecākus sakām, ka viņi ceļojumā vedīs bērnu uz muzeju un tā būs liela pievienotā vērtība. Un viņiem ir taisnība. Turklāt vecāki jautā: kurš darba devējs dos atvaļinājumu tieši tad, kad arī bērnam būs brīvlaiks? Turklāt skolēnu brīvdienu laikā biļetes un ceļojumi kļūst dārgāki.

Es noteikti neatbalstu viedokli, ka bērni ceļojumu laikā neko neiegūst. Tie patiešām ir ieguvumi. Bet skola ir skola, un bērniem tā jāapmeklē bez papildu slodzes viņiem pašiem, bez papildu slodzes skolotājam. Un tad varbūt arī rezultāti visiem būtu labāki," uzsver pedagoģe.

Kas notiek, ja skolēns sistemātiski kavē skolu bez pamatota iemesla

Kā informē Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijā, jaunā skolu apmeklējuma kārtība paredz arī trīs atbildes soļus, ja skolēns sistemātiski kavē nodarbības bez pamatota iemesla. Ja skolēns nevar sniegt informāciju par stundu kavējuma iemesliem, skolas atbildīgie darbinieki sazinās ar vecākiem un interesējas par kavējuma iemesliem.

Ja kavējumi bez attaisnojoša iemesla atkārtojas, tiek iesaistīta skolas Bērnu labklājības komisija,

vienlaikus meklējot veidus, kā atrisināt kavējumu problēmu. Ja pēc skolas palīdzības sniegšanas situācija neuzlabojas, skola var vērsties pie pašvaldības par koordinētas palīdzības piešķiršanu ģimenei.

Avots: Jauns.lv