Ričards ir pusaudzis, kurš cīnās ar ļaundabīgu audzēju. Palīdzi piepildīt viņa sapni: nokļūt uz Pasaules čempionātu hokejā Čehijā

Ričards piedzima ar vienu neattīstītu deguna nāsi, tomēr līdz pagājušā gada pavasarim nekādas nopietnas veselības problēmas zēnam nebija. Taču pagājušā gada maijā Ričarda ikdiena negaidīti mainījās – viņam parādījās hroniskas sāpes gūžās, un pēc vairākiem izmeklējumu mēnešiem ģimeni pārsteidza diagnoze – ļaundabīgs audzējs. 

Lai ziedotu Ričardam, apmeklē Bērnu slimnīcas fonda lapu ŠEIT.

Par tālāk pieredzēto stāsta Ričarda mamma:

“Likās, ka zeme zem kājām sabrūk... Grūtākais bija paziņot to pašam Ričardam, bet, lai cik dīvaini nešķistu – viņš teica, ka jau juta, ka viņam būs kas ļaundabīgs. Tad nu sākās mūsu ārstēšanās slimnīcā. Pirmie mēneši bija ļoti grūti – nezinājām, ko sagaidīt. Visgrūtākā bija pirmā ķīmijterapija, jo bija sāpīgākie blakusefekti. Ričards ļoti strauji zaudēja svaru no 60 līdz 45 kilogramiem, tika atklāti arī aknu bojājumi, stomatīts apgrūtināja ēšanu, un, protams, arī matu izkrišana. 

 

Ričardam sākumā bija grūti paskatīties spogulī, un arī mums sākumā bija grūti apzināties, ka viņam tiešām ir šī diagnoze. 

Bet, pateicoties mūsu dakteres dzīvespriekam un Ričarda lielajai pārliecībai par to, ka viņš būs vesels, tālākā ārstēšanās noritēja daudz veiksmīgāk. Kad Ričards pavadīja ilgāku laiku slimnīcā, viņš medikamentiem izdomāja nosaukumus. Ikdienas mazās hormonu tabletes Ričards sauca par mazajiem zaldātiņiem, kas cīnās ar ļauno viņa ķermenī. 

Kad sāka veikt ķīmijterapijas, Ričards teica, ka tā ir lielā atombumba, kas uzspridzinās visu ļauno viņā. Un tieši ar šādu pozitīvu domāšanu Ričards iet uz priekšu. Nu jau esam uzsākuši trešo ķīmijterapijas kursu, mati ir nedaudz atauguši, blakus simptomi nav tik nopietni, un ejam tikai uz priekšu. 

Esam jau finiša taisnē, lai viņš varētu teikt, ka ir vesels. Pēc šīs cīņas ar smago diagnozi gribas Ričardam dot iespēju piedzīvot daudz vairāk pozitīvās emocijas. Jau ilgāku laiku neesam varējuši viņu aizvest uz kino vai kādu pasākumu publiskās vietās, un daudz prieka mirkļu ir palaisti garām. 

Kad jautāju, kāds ir viņa kvēlākais sapnis, viņš nedomājot atbildēja, ka vēlas klātienē pieredzēt kaut vienu spēli Pasaules čempionātā hokejā, kas šogad norisināsies Čehijā. 

Tas mani nepārsteidza – pat pagājušā gada maijā, kad viņam jau bija grūti nostāvēt kājās, Ričards bija gatavs skatīties spēles pie Arēnas Rīga uz lielā ekrāna fanu zonā; Ričards ir bijis arī Rīgas "Dinamo" bērnu fanu kluba dalībnieks un braucis uz visām spēlēm klātienē. Uzzinot, ka varbūt šogad kāds atbalstīs viņa sapni, redzēju dēla acīs neizsakāmu prieku.”

Piepildīt sapni tu vari arī citiem bērniem, vairāk uzzini Bērnu slimnīcas fonda mājas lapā Bsf.lv.