Mazajai Sintijai vēzi atklāja četru gadu vecumā. Palīdzi piepildīt viņas lielo sapni: aizdoties uz Disnejlendu

Stāsta Sintijas mamma Diāna: “Ķīmijterapija mazināja audzēja izraisītās sāpes, bet neiztikām bez ķīmijterapijas blakusparādībām:  sliktu dūšu, nespēku, temperatūru un apetītes zudumu. Bija laiks, kad Sintijas svars bija tik maz, ka nācās ievietot vēdērā PEG zondi, caur kuru mākslīgi pabarot, lai organismam būtu spēks sevi uzturēt. 

Ar katru ķīmijterapiju Sintijas organisms cieta aizvien vairāk un vairāk, līdz brīdim, kad spēka pretoties vairāk nebija un Sintija nonāca reanimācijā. Un šeit sākās visīstākā cīņa par dzīvību. 

Ārsti teica, ka izredzes ir mazas, tagad izšķirsies Sintijas liktenis un nav zināms, vai tās būs stundas vai dienas!  Pateicoties Dievam, līdzcilvēku pozitīvajām domām, lūgšanām un atbalstam, Sintija izdzīvoja. Viņa pierādīja, ka ir spēcīga, ka viņa grib dzīvot šo dzīvi, izbaudīt katru mazāko dzīves pozitīvo mirklīti.”  

Lai ziedotu Sintijai, apmeklē Bērnu slimnīcas fonda lapu ŠEIT.

Pārdzīvojusi kritisko laiku reanimācijā, Sintija turpināja ārstēšanos vēl pusotru gadu, cīnījās ar audzēja metastāzēm kājās, kas atkal bija jāoperē, un audzēja šūnas neatkāpās. Kopumā divus gadus Sintija pavadīja Bērnu slimnīcas 10. nodaļā, un uz mājām varēja doties tikai uz divām līdz četrām dienām. Pateicoties Dr. Annas Valaines neatlaidībai un Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju finansiālajam atbalstam, Sintijai tika piemeklēta jauna ārstēšanas metode – imūnterapija.

“Sintija bija pirmais bērns Latvijā, kurai šo terapiju veica. Tā izrādījās īstā, jo jau pēc diviem terapijas kursiem viņa bija brīva no audzēja šūnām. Ar to gan ārstēšanās nebeidzās, jo bija jāpārcieš vēl 2 transplantācijas Lietuvā, kur veica arī augstas devas ķīmijterapijas un šūnu transplantāciju. Pēc tam – uzturošā terapija ar medikamentiem un imūnterapiju. Pēc visa pārciestā ir skaidrs, ka Sintija ir cīnītāja un bērns, kurš ir parādījis vēlmi dzīvot šo dzīvi. Baudīt mazos un lielos prieka mirkļus! Sintija ir bērns, kurš vēlas ieraudzīt un izjust dzīvi visos tās toņos, priecāties par mazumiņu, ko dod ikdienas gaitas, dzīvot katru dienu!”  

Tagad Sintijai ir 7 gadi un viņas lielākais sapnis ir piepildījies – viņa ir brīva no vēža šūnām! Pamazām piepildās arī citi, mazāki sapnīši, viņa atkal var pavadīt svētkus mājās kopā ar vecākiem un brāli, augt, mācīties un sapņot jaunus, lielus sapņus. Viens no šiem sapņiem – aizceļot uz Disnejlendu Parīzē!

Sintijas ģimene ir pārdzīvojusi ļoti daudz, turklāt arī Sintijas brālim ir veselības problēmas – viņam ir epilepsija, kas arī prasa lielas rūpes un raizes. 

Kopīgs ceļojums uz Disnejlendu būtu brīnumaini skaists piedzīvojums pēc lielajām grūtībām, kam ģimene izgājusi cauri, un dotu jaunu enerģiju un iedvesmu nākotnei!

Piepildīt sapni tu vari arī citiem bērniem, vairāk uzzini Bērnu slimnīcas fonda mājas lapā Bsf.lv.