Kādēļ bērni pastrādā noziegumus? Valsts policijas uzskaitē patlaban ir ap 600 nepilngadīgo

Vēl janvārī mediji ziņoja par kādu nepatīkamu incidentu Torņkalnā, Rīgā, kur bērni no veikala "Lats" nozaga ziedojumu kārbu, kura piederēja labdarības fondam "Zīļuks". Tas viss - faktiski dažu eiro dēļ.

Incidentā loma bijusi arī alkoholam un vienaudži neesot ziņojuši likumsargiem, jo baidījušies no izrēķināšanās.

Pērn īpaši skaļš bija incidents Imantā, kur pēc pusaudžu savstarpējās vardarbīgās izrēķināšanās Imantas mikrorajonā atsevišķi skolēnu vecāki pastiprināti sāka kontrolēt savu bērnu došanos uz skolu un atpakaļ.

Tas viss mudina interesēties - cik darba pilnas rokas ar nepilngadīgo noziegumiem ir policijai.

Darbam ar bērniem jāgūst īpaša apmācība

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Vita Vīlistere norāda, ka būtībā ikvienu policistu var iesaistīt situācijā, kurā ir darbs ar bērnu, kas, iespējams, pastrādājis likumpārkāpumu.

Primāri tie vienmēr būs likumsargi, kuri ir atsaukušies uz izsaukumu un ieradušies notikuma vietā.

Ministru kabineta (MK) noteikumi, savukārt, paredz, ka ikvienam VP darbiniekam, kuram var būt saskarsme ar nepilngadīgo - kā iespējamo likuma pārkāpēju, tā cietušo -, ir jāiegūst specifiskas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Stājoties darbā VP, šīs zināšanas jāiegūst gada laikā un jāatsvaidzina ik pēc pieciem gadiem.

Izsaukumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, ir cita pieeja, norāda VP pārstāve.

"Šādos gadījumos, VP reaģējot, tiek piesaistīti likumīgie pārstāvji - nepilngadīgās personas vecāki vai aizbildņi. Ja tas nav iespējams, tad bāriņtiesa, psihologs. Izņēmums gan ir tad, ja pastāv aizdomas, ka bērns ir cietis tieši no likumīgajiem pārstāvjiem," piebilst Vīlistere.

Latvija neizceļas nedz uz Baltijas, nedz ES fona

Ja Latviju salīdzina ar Baltijas valstīm vai Eiropas Savienību (ES), izteiktu atšķirību statistikā neesot.

"Arī mums dominē nepilngadīgo izdarītie likumpārkāpumi, kas saistīti ar īpašuma drošību - zādzības, piemēram, tirdzniecības objektos, iekļūšana īpašumā bez atļaujas, kas ir retāk. Atkarību izraisošo vielu lietošana un vardarbības gadījumi arī ir starp biežāk fiksētajiem pārkāpumiem. 

Starp Baltijas valstīm šīs tendences ir līdzīgas. Latvijā likumsargi koncentrējas uz problemātiku, nodarījuma nopietnību nevis skaitliskumu. Piemēram, ja mums būs 10 zādzības un trīs vardarbības incidenti, prioritāri darbam būs šie te vardarbības incidenti," paskaidro VP pārstāve.

Komentējot nepilngadīgo motīvus pārkāpt likumu un tieši tendences Latvijā, Vīlistere norāda, ka nereti neceļos aizved aktivitātes grupās.

"Vienatnē bērnam, pusaudzim var nebūt nekādu iezīmju, motivāciju, kas varētu mudināt pārkāpt likumu, taču saejot kopā, var izveidoties apstākļi, kuros rodas šāds pamudinājums. Tā ir gana bieža vienojoša pazīme," piebilst VP speciāliste.

"No pieredzes vadoties, varu droši apgalvot, ka bērni nepiedzimst ar šādām tendencēm, svarīga ir audzināšana, skolu, vecāku un vides aspekts. Svarīgi ir arī, ka skolas negaida visu no vecākiem un vecāki negaida visu no skolas. Šeit ir jāsadarbojas," skaidro Vīlistere, "Lielākā daļa nepilngadīgo, kuri nonāk policijas redzeslokā, jau iepriekš ir saskārušies ar būtiskām problēmām izglītības iestādē vai ģimenē."

Pēdējo 20 gadu laikā likumsargu darbs ar nepilngadīgajiem ir nevis mainījies kvantitātē, bet savā specifikā.

"Šis darbs ar nepilngadīgajiem ir kļuvis citādāks. Pat pirms desmit gadiem nebija tādu izaicinājumu, kairinājumu kā šodien - dažādu atkarību izraisošo vielu, datoru, viedierīču interneta atkarība. Šim visam ir jāseko līdzi un arī policijas darbā ar nepilngadīgajiem jāņem vērā, jāanalizē," norāda VP pārstāve.

Nemainīga paliek īpaši smago noziegumu statistika

VP uzskaitē gan ir palicis ievērojami mazāk nepilngagīdo. Ja pirms desmit gadiem bija tuvu pusotram tūkstotim, tad šobrīd - nedaudz zem 600 nepilngadīgie.

"Tas ir pozitīvs rādītājs. Ir samazinājušies arī vidēji smagie, smagie noziegumi. Taču negatīvi ir tas, ka īpaši smagie noziegumi saglabājas vienmērīgā līmenī," atklāj VP pārstāve.

Latvijā ar nepilngadīgo noziedzību cīnījušās gan dažādas iestādes, gan nevalstiskais sektors, kurā ietilpstošie strādā ar riska jauniešiem.

"Tam visam ir ietekme, ierobežojot nepilngadīgo devianto uzvedību. Bet noteikti būtu jādomā valstiskā mērogā par efektīvāku veidu, kā jauniešus iesaistīt darbā ar sevi, nekā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Saruna, uzticēšanās veidošana ar jaunieti, nepilngadīgo ir atslēga. Jāmudina pašam aizdomāties: kas ir bijuši tie cēloņi nevēlamai uzvedībai? Ko darīt, lai to mainītu?" norāda Vīlistere.

VP pārstāve gan norāda, ka viena pati policija šo problēmu nevar atrisināt. Tas ir starpinstitūciju darbs.