Lūdzu, dodiet vecākiem iespēju būt brīvākiem finansēs! APTAUJAS DATI par darba iespējām bērna kopšanas atvaļinājuma laikā

“Šobrīd, ja vecāks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA) un saņem bērna kopšanas pabalstu (BKP), piepelnīties drīkst. Taču, ja gūtie ienākumi no paveiktā darba pārsniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru, zaudē pusi no pabalsta. Proti, bērna kopšanas atvaļinājuma nauda šādā situācijā tiek samazināta par 50 %. 

Piemēram, Igaunijā, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, ir ļauts mēneša ietvaros piepelnoties saņemt pat vairāk nekā 2300 eiro*,” esošo situāciju vecākiem paredzēto pabalstu jomā iezīmē vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, “jaunie vecāki bieži mums ir stāstījuši, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tāpat turpina piepelnīties, taču, lai nezaudētu pabalstu, gūtos ienākumus vai nu saņem “aploksnē”, vai atlīdzība tiek izmaksāta partnerim vai citam tuvam cilvēkam.”

Organizācijas vadītāja akcentē, ka 

šī situācija veicina ēnu ekonomiku, vecāki zaudē sociālo nodokli, kā arī tiek nostādīti situācijā, kurā viņi, pašiem negribot, kļūst par likumpārkāpējiem. 

Lai noskaidrotu Latvijas vecāku viedokli un redzējumu par to, vai un cik lielus papildu ienākumus vajadzētu ļaut saņemt vecākam, kamēr viņš atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un saņem valsts pabalstu, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” veica aptauju. Tā bija anonīma, un dati apkopotā veidā tiks nodoti Labklājības ministrijai un Saeimas atbildīgajām komisijām.
 

Rezultāti aptaujai par vecāku papildu ienākumiem bērnu kopšanas atvaļinājumā 

Aptauja veikta ģimenes portālā www.mammamuntetiem.lv 2024. gada janvārī-februārī. Aptaujā piedalījušies kopumā 645 respondenti, no kuriem 89 % mammu, 4 % tētu, 5 % topošo vecāku un 2 % citi dalībnieki.
 

Uz jautājumu “Vai, tavuprāt, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vecākam ir jādod iespēja strādāt, nezaudējot pabalstu?”, 95 % vecāku atbild apstiprinoši. Savukārt uz jautājumu “Vai tev ir / bija aktuāli strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā?”, vecāku atbildes ir šādas:

• Jā, es turpinu / turpināju / plānoju strādāt – 14 % 
• Nē – 19 %
• Jā, bet nestrādāju, jo negribu pazaudēt pabalstu – 62 %
• Cits variants 6 %

Komentējot aptaujas jautājumu, vecāki raksta: “Jā, es strādāju, bet cītīgi to slēpu un vairoju ēnu ekonomiku”, “Strādāju no mājām pusslodzi “nelegāli””, “Strādāju haltūru veidā, par to saņemot naudu aploksnē”, “Gribētu minimāli piepelnīties, sākot no bērna 4 līdz 6 mēnešu vecumam”. Tikai retais respondents pauž neticību, ka bērna aprūpi var savienot ar darbu, piemēram, “Īsti neredzu, kā bērna kopšanu var apvienot ar darbu”.

Galvenie iemesli vēlmei strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā

Tiem vecākiem, kuri izteica vēlmi strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, jautājām, kādi tam ir galvenie iemesli?

• 36 % respondentu vēlas strādāt finansiālu apsvērumu dēļ. 
• 5 % nevēlas zaudēt profesionālās iemaņas. 
• 58 % respondentu atbildēja, ka strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vēlas abu iepriekšminēto apsvērumu dēļ.

Aptaujas brīvajās atbildēs vecāki norāda, ka viņu vēlme nav saņemt bērna kopšanas atvaļinājuma naudu un paralēli strādāt pilnas slodzes darbu. Runa ir par daļēju slodzi. Tomēr būtiski ir neierobežot nopelnīto ikmēneša summu līdz minimālajai algai – darbi un samaksa par tiem ir ļoti dažādi.

Kāds vecāks jautājumu komentējis šādi: “Bērna kopšanas pabalsts nav jāizmanto kā instruments, lai ierobežotu vai kā savādāk kontrolētu vecākus, tostarp, nosakot viņu darba slodzes. Katrs pats ir spējīgs saprast savu spēju un slodzes robežas. BKP galvenokārt ir garants tam, ka pastāv iespēja arī nestrādāt algotu darbu, nevis panākt, ka neviens nestrādā.” Cits vecāks uzsver: 

“Pabalsts taču jau ir nopelnīts, maksājot nodokļus par iepriekšējām darba gaitām. Ir nedaudz netaisni tam likt virsū ierobežojumus”. 

Tāpat vecāki norāda, ka pabalsts ir mazāks nekā saņemtā alga, rezultātā ģimenē nu ir par vienu cilvēku vairāk, taču ienākumi kritušies: “Ja pabalsts būtu 100 % no iepriekš saņemtās algas, tad vecākiem būtu materiālā ziņā vieglāk un daudzi pat neapsvērtu domu par papildus darba iespējām”, 

“Pabalsts ir ievērojami zemāks kā alga. Ar katru nākamo bērnu ģimene reāli kļūst mazāk nodrošināta. Pilnīgs absurds teikt, ka pabalsti vispār neietekmē ģimenes plānošanu”.

Vecāku pārdomas, pieredze un ieteikumi

Aptaujā vecāki brīvajās atbildēs raksta:

• “Tas būtu tikai loģiski, ja ļautu piepelnīties, jo vecāku pabalsts taču nav 100 % tāds, kāda bijusi mammas alga. Ja tiktu izmaksāts tāds pabalsts, kā bijusi alga, nevis 60/43 %, tad tas nebūtu nepieciešams. Tā procentu rēķināšana vispār ir neloģiska, it kā, ienākot vēl vienam cilvēkam ģimenē, ir iespējams izdzīvot ar mazākiem ienākumiem.”
• “Vēl būtu labs variants palielināt pabalstus, jo BKA ir 1,5 gadus garš, bet cenas/maksājumi mainās. Ja BKA sākumā pabalsti ir labi, tad inflācijas dēļ pēc diviem mēnešiem tie var būt nepietiekami. Neieteiktu vienīgi atļaut strādāt pilnu slodzi.”
• “Šobrīd daudzi vecāki tāpat strādā, taču saņem naudu vai nu aploksnē, vai tā tiek izmaksāta kādam radiniekam – tādējādi mamma zaudē sociālo nodokli.”
• “Tikai viens jautājums: kāpēc pensijā esošs cilvēks var saņemt gan pensiju, gan strādāt un saņemt algu, bet vecāks, kurš ir laidis pasaulē bērniņu, ir spēkpilns un spējīgs, nevar strādāt un saņemt divu veidu ienākumus? Ar ko pensijā esošs cilvēks ir vērtīgāks?”
• “Aizvien vairāk parādās attālinātā darba iespējas, kā arī speciālistu trūkums, un šis palīdzētu vieglāk adaptēties abām pusēm – turpināt izpausties un darboties, kā arī nezaudēt zinošu cilvēku.”
• “Vecāki noteikti šo pabalstu ir pelnījuši + neredzu zaudējumus valstij, ja ļautu arī piepelnīties, kas nozīmē, ka tiktu maksāti papildus nodokļi.”
• “Bērna kopšanas pabalstam būtu jābūt piesaistītam ja ne minimālajai algai, tad kādam citam rādītājam. Manā BKA laikā sākās karš un visas cenas palielinājās 2x, bet pabalsts nepalielinājās. Otru bērnu noteikti neplānoju, pārāk riskanti.”

*Vairāk par vecāku pabalstiem Igaunijā var uzzināt šeit.