Darbs svētkos, brīvdienās un citas nianses, kuras ievērojami var palielināt darba algu

Svarīgi arī, lai visa alga tiktu izmaksāta oficiāli. Ja darbinieks piekrīt, ka darba devējs daļu maksā oficiāli, bet daļu neoficiāli, viņam jārēķinās ar nopietnām problēmām.

Ir grūti pierādīt, ka “neredzamā” algas daļa ir izmaksāta. Piemēram, ja darbinieks saslimst, pabalsts tiks aprēķināts no veiktajām sociālajām iemaksām jeb oficiālās algas daļas. Arī atlaišanas gadījumā bezdarbnieka pabalsta aprēķinā iekļaus tikai oficiālo algas daļu. Tas pats attiecas uz nākotnes pensiju – uzkrājumi tieši atkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra. Līdz ar to svarīgākais ir, lai no visas algas tiktu samaksāti visi nodokļi, vēsta LR4 raidījums “Doma laukums”.

Alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimumu – šobrīd minimālā alga Latvijā ir 700 eiro. Tā tiek izmaksāta divreiz mēnesī, taču darbinieks var norādīt darba līgumā, ka vēlas saņemt algu vienreiz mēnesī.

Darbiniekam ir tiesības saņemt algu pārskaitījuma veidā vai skaidrā naudā – pēc izvēles (īpaši tas ir aktuāli reģionos, kur nav pieejami bankomāti). Tāpat darbiniekam ir tiesības izvēlēties, kurā bankā atvērt kontu, uz kuru tiks pārskaitīta alga.

Pastāv papildu maksājumi – piemēram, prēmijas par labu darbu. To apmēru nosaka darba devējs, un tas nav reglamentēts ar likumu. Savukārt samaksa par virsstundām, nakts darbu vai darbu svētku dienās ir noteikta likumā.

• Papildu samaksa par darbu svētku dienās sastāda 100%.
• Attiecībā uz darbu brīvdienās situācija nav tik viennozīmīga. Daudziem cilvēkiem ir maiņu darbs vai mainīgs grafiks, un viņiem darba dienas var sakrist ar brīvdienām. Tādos gadījumos šie darba laiki neatšķiras no darba dienām (ja vien uz šīm brīvdienām neattiecas svētki).
• Par darbu nakts stundās (no 22.00 līdz 6.00) un virsstundām paredzēta dubulta likme.

Darba likums nosaka arī formulu, pēc kuras aprēķina maksimālo pieļaujamo virsstundu skaitu darbiniekam. Tas nozīmē, ka darbinieks nevar strādāt virsstundas katru dienu. 

Kā norāda advokāte Gita Oškāja, darba devēji bieži mēģina ietaupīt uz virsstundu izmaksām, slēpjot tās zem citām darbinieka pienākumu pozīcijām vai neļaujot darbiniekiem izmantot atvaļinājumu. 

Attiecībā uz pienākumu apvienošanu, ja tas nav norādīts līgumā un, piemēram, darbinieks aizvieto kādu kolēģi, darba devējam ir pienākums šo papildu darbu apmaksāt. Tomēr, ja šāda apvienošana ir norādīta līgumā, papildu samaksa nepienākas.

Par šiem aspektiem ir jāvienojas, noslēdzot darba līgumu.