Attīstīt patstāvīgas dzīves uzsākšanai nepieciešamās prasmes jauniešiem palīdzēs mentors

Latvijā vecums, līdz kuram bērns pēc ārpusģimenes aprūpes var uzturēties audžuģimenēs vai pie aizbildņiem, ir viens no zemākajiem Eiropā. Tāpēc pāreju uz pieaugušā vecumu ir nepieciešams nodrošināt pakāpeniskāk, šajā laikā pievēršot uzmanību bērna individuālajām vajadzībām un nodrošinot uzticama pieaugušā atbalstu jaunietim, norāda Labklājības ministrijā.

Aprīļa beigās valdības sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka papildu atbalsta pasākumi tiek sniegti:

• pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē bijušam bērnam;
• adoptētajiem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija līdz 21 gada vecumam vai ja tie mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. 

Lai palīdzētu jaunietim, kas nav audzis pie saviem vecākiem, attīstīt prasmes un resursus, kas nepieciešami patstāvīgas dzīves uzsākšanai, plānots nodrošināt sociālo mentoru. Viņš, izvērtējot katra jaunieša individuālo situāciju un cieši sadarbojoties, piedalīsies dažādu juridisku, sadzīvisku jautājumu risināšanā, socializēšanās iemaņu stiprināšanā, iesaistīsies jaunietim nozīmīgos notikumos, tai skaitā izglītības un darba meklējumu procesos. 

Papildus tam jauniešiem tiek piedāvāta dalība atbalsta grupās dažādu sociālo prasmju apguvei, kas var ietvert gan tādas praktiskās nodarbības kā:

• ēst gatavošana, 
• rēķinu apmaksa, 
• skaitītāju rādījumu nodošana, 

gan arī teorētiskas nodarbības:

• budžeta plānošanā vai stresa pārvaldīšanā, 
• juridiskas dabas jautājumu risināšanā, 
• veselīgā attieksmē pret sevi un apkārtējiem. 

Grozījumi paredz, ka jaunietis, ja pats to vēlas un bijušais aprūpētājs tam piekrīt, var turpināt uzturēties pie bijušā aprūpētāja, kas ietver iespēju, ka iepriekšējie aprūpētāji var kļūt par sociālajiem mentoriem.