Valdība atbalsta papildu atbalsta ieviešanu pie daudzbērnu vecāku vecuma pensijas

Patlaban likums "Par valsts pensijām" nosaka, ka bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus agrāk var pieprasīt vecuma pensiju. Tādējādi 2023. gadā šāds vecāks vai aizbildnis varēja pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 59 gadu un sešu mēnešu vecumu.

To var darīt gadījumos, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai persona ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējusi bērnu ar invaliditāti, kurš vismaz astoņus gadus atzīts par bērnu ar invaliditāti.

Šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. Visi šie valsts pensiju sistēmas tvērumā ietvertie atvieglojumi tiek solidāri finansēti no pārējo sistēmas dalībnieku veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

LM skaidro, ka, pieprasot vecuma pensiju pirms likumā noteiktā vispārīgā pensionēšanās vecuma, pensijas apmērs ir mazāks, jo pensijas kapitāls tiek izdalīts uz prognozēto mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā, kas savukārt ir lielāks, ja pensijā dodas ātrāk, arī apdrošināšanas stāžs un līdz ar to arī darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls ir mazāks nekā tad, ja persona būtu turpinājusi strādāt un pensiju pieprasītu vispārējā vecumā.

 

LM norāda, ka, daudzbērnu vecākiem ar trīs un četriem bērniem no 2025. gada nodrošinot iespēju pensionēties agrāk, būs negatīva finansiālā ietekme uz speciālo budžetu 

- izdevumu palielinājums agrākai vecuma pensiju izmaksai, kā arī, strādājošajiem agrāk atstājot darba tirgu, būs ieņēmumu samazinājums no neiemaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. 

Turklāt, lai nodrošinātu speciālā budžeta ilgtspēju un negrautu valsts pensiju sistēmu, priekšlikums nav realizējams esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros un uz esošajiem pamatprincipiem.

LM aicina ņemt vērā, ka tādā veidā priekšlaicīgi varēs pieprasīt pensiju arī tie, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Tomēr tas arī radīs neapmierinātību un negodīgu attieksmi pret pārējiem jeb lielāko daļu no sistēmas dalībniekiem - vientuļajiem vecākiem, vecākiem ar diviem un vienu bērnu, kuriem būs jānodrošina priviliģēto pensionāru vecuma pensiju izmaksas, un, lai speciālais budžets spētu arī nākotnē nodrošināt pensiju izmaksu nepārtrauktību un uzkrāto saistību izpildi, tiks veicināta tālāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana visiem sistēmas dalībniekiem.

LM rosina ieviest papildu atbalstu pie vecuma pensijas no valsts pamatbudžeta. 

Daudzbērnu vecāki ar trīs un vairāk bērniem, pensionējoties likumā noteiktā vecumā, no valsts pamatbudžeta varētu saņemt ikmēneša pabalstu pie vecuma pensijas par aprūpēto trešo un katru nākamo bērnu. 

Piemēram, personai ar trīs bērniem papildu atbalsts pie vecuma pensijas tiktu izmaksāts viena pabalsta apmērā, personai ar pieciem bērniem - trīs pabalstu apmērā.

Ņemot vērā, ka atbalsta mērķis nav saistīts ar pamatvajadzību segšanu, bet gan kā papildu motivācijas atbalsts daudzbērnu vecākiem, tā apmērs varētu būt atkarīgs no valsts budžeta iespējām.

Lai novērtētu šāda atbalsta potenciālo ietekmi, aprēķinos veikts pieņēmums, ka tā apmērs būtu līdzvērtīgs 5% no ienākumu mediānas, kas tiktu pārskatīta atbilstoši tās izmaiņām, skaidro LM.

Ministrijas vērtējumā pabalsts pie vecuma pensijas par trešo un katru nākamo bērnu būtu jānodrošina arī esošajiem vecuma pensijas saņēmējiem. Lai esošajiem vecuma pensijas saņēmējiem nodrošinātu pabalsta pie vecuma pensijas par trešo un katru nākamo bērnu izmaksu, provizoriskie papildu izdevumi no valsts budžeta 2025.gadā un turpmāk ik gadu būtu 26 miljoni eiro.

Savukārt, lai valsts novērtētu un atbalstītu ikvienu vecāku, kas bijis ilgstošā bērna kopšanā, LM rosina ieviest valsts atbalstu par katru bērna kopšanas periodā pavadīto mēnesi,

kompensējot sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai apjoma samazinājumu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Atbalsts tiktu izmaksāts no valsts pamatbudžeta, personai aizejot pensijā, tostarp arī uz atvieglotiem nosacījumiem.

Piedāvātā priekšlikuma rezultātā tiktu "atalgots" personas ieguldījums bērna kopšanā un kompensēts sociālās apdrošināšanas iemaksu vecuma pensijai samazinājums. Ņemot vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājumā visbiežāk dodas sievietes, kompensācija par bērna kopšanā pavadīto laiku lielākoties tiktu izmaksāta sievietēm, kas mazinātu senioru ienākumu nevienlīdzību dzimumu griezumā, proti, vidējā vecuma pensijas apmēra atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, norāda LM.

Ministrija pieņem, ka pabalsta apmērs būtu līdzvērtīgs 5% no ienākumu mediānas, kas tiktu pārskatīta atbilstoši tās izmaiņām. Viena mēneša, kas pavadīts bērna kopšanā, "vērtība" 2025.gadā būtu nedaudz virs diviem eiro.

LM vērš uzmanību, ka kompensācija par bērna kopšanas periodu ir par sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumu bērna kopšanas periodā, un uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītā sistēma tika ieviesta no 1996.gada. Tādēļ kompensācija attiektos uz tām personām, kuras kopušas bērnu un bijušas bērna kopšanas atvaļinājumā no 1996.gada. Šī priekšlikuma finansiālā ietekme būtu turpmāk uz jaunpiešķirtajiem vecuma pensiju saņēmējiem un uz personām, kas pensionējas šobrīd.

LM secinājusi, ka jebkādu jaunu garantiju un atvieglojumu ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursu nepieciešamību, kas pie jau samērā augstas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un strauji sarūkoša darbaspēka nebūtu realizējams, nepiesaistot lielus valsts pamatbudžeta līdzekļus vai nepaaugstinot pensionēšanās vecumu visiem sistēmas dalībniekiem.

Vienlaikus ministrija uzskata, ka pašreizējā situācijā būtiski ir atbalstīt jaunos vecākus, kas audzina vai plāno bērnus,

tādējādi veicinot un stabilizējot demogrāfisko situāciju valstī. Ja ģimenē nepiedzimst pirmais bērns, par daudzbērnu ģimeni tā nekļūs, uzsver LM.