Sievietēm būs iespēja no ginekologiem saņemt atbildes telefoniski un bez maksas

Tāpēc otrdien, 28. maijā, no plkst. 10.00 līdz 17.00 sievietes tiek aicinātas uz “Telefonrandiņu ar ginekologu”, lai bez maksas pa tālruni saņemtu ginekologu atbildes par sev aktuālām tēmām.

Salīdzinājumā ar 2003. gadā veiktās aptaujas datiem Latvijas sabiedrības zināšanas par drošu kontracepciju ir uzlabojušās: pērn pieaudzis gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kuri vērtējuši vīriešu prezervatīvus kā efektīvu metodi, lai izsargātos no grūtniecības. 

Savukārt no 71% līdz 76% ir palielinājies to sieviešu īpatsvars, kuras hormonālās pretapaugļošanās tabletes vērtējušas kā efektīvu kontracepcijas metodi. 

Tomēr vēl joprojām hormonālo kontracepciju apvij dažādi mīti un aizspriedumi, kas liedz sievietēm izvēlēties šo izsargāšanās metodi.

Vislielākais sieviešu īpatsvars, kuras uzskata hormonālās pretapaugļošanās tabletes par ļoti efektīvu metodi, lai izsargātos no grūtniecības, ir 25–49 gadu vecumā – 31%. Tomēr pareizi izvēlēta kontracepcijas metode palīdz ne tikai izsargāties no nevēlamas grūtniecības, bet arī uzlabo sievietes dzīves kvalitāti – atvieglo sāpīgas mēnešreizes, mazina asins zudumu to laikā, uzlabo ādas stāvokli un mazina dažādas hroniskas veselības problēmas, ar ko visbiežāk saskaras sievietes: akni, migrēnu, mazasinību. 

Liela nozīme hormonālajai terapijai var būt arī laikā, kad sievietei iestājas menopauze. Kā liecina 2023. gada aptaujas dati vidējais menopauzes iestāšanās vecums sievietēm Latvijā ir 47,5 gadi. Vairāk nekā trešā daļa sieviešu, kurām ir menopauze, katru dienu izjūt dažādus menopauzes simptomus, taču tikai puse no viņām ir par tiem konsultējušās ar ginekologu un tikai katra astotā sieviete menopauzē ir lietojusi vai lieto hormonus aizvietojošu terapiju. 

“Ikdienā konsultējot sievietes par kontracepciju, esmu ievērojusi, ka ir ļoti dzīvi dažādi mīti un aizspriedumi par mūsdienīgu un efektīvu izsargāšanos. Domāju, tas daudziem pāriem liedz baudīt seksuālās attiecības brīvi un bez raizēm. Turklāt hormonālā kontracepcija sniedz arī citus pozitīvus ieguvumus, piemēram, mazāk apjomīgas, vieglākas un nesāpīgākas mēnešreizes. 

Vēlos iedrošināt – dzīvojam taču 21. gadsimtā, un ģimenes plānošanā, intīmajā dzīvē un sievietes veselībā noteikti ir vieta mūsdienīgiem risinājumiem un iespējām,” saka Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Vija Veisa. 

Kā rāda Latvijas pētījums par seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem, visvairāk iedzīvotāju, kas norādījuši, ka viņi paši vai viņu dzimumpartneri jebkad ir lietojuši hormonālās pretapaugļošanās tabletes, ir 25–49 gadu vecuma grupā (29,7% vīriešu, 47,4% sieviešu). Taču šajā vecuma grupā ir arī vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē, ka ir izmantojuši pārtraukto dzimumaktu kā kontracepcijas metodi – 39,8% vīriešu un 55,9% sieviešu. 

“Katrai sievietei, katram pārim ir tiesības un bieži arī iespējas izvēlēties sev vispiemērotāko kontracepciju, bet ir nepieciešamas pamatzināšanas gan par savu un partnera organismu, gan par pieejamām kontracepcijas metodēm. 

Diemžēl 2020.–2023. gadā veiktais Veselības ministrijas iniciētais pētījums pierāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem nevar atbildēt pat uz vienkāršiem ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītiem jautājumiem, piemēram, par kontracepcijas metožu efektivitāti. 

Priecē fakts, ka mākslīgu abortu skaits Latvijā samazinās, bet aptaujas rezultāti liecina, ka katrs piektais iedzīvotājs, kuram bijusi vismaz viena neplānota grūtniecība (vīriešiem jautājums uzdots saistībā ar viņu dzimumpartnerēm), nepareizi izvēlējās kontracepcijas veidu, bet 23% gadījumu notika kļūme, lietojot kontracepciju,” pētījuma rezultātus komentē RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece prof. Gunta Lazdāne.

Lai veicinātu labāku izpratni par kontracepcijas jautājumiem, ikvienai sievietei ir iespēja 28. maijā zvanīt uz bezmaksas tālruni un uzdot savus jautājumus:

• no plkst. 10.00 līdz 13.30 – Dr. Lāsmai Līdakai, Dr. Dacei Matulei, Dr. Alisei Vigulei, Dr. Modrītei Kraujiņai, Dr. Intai Dinsbergai un Dr. Karlīnai Elksnei;
• no plkst. 13.30 līdz 17.00 – Dr. Inesei Cekulai, Dr. Ievai Erciņai, Dr. Martai Slaidiņai, Dr. Vijai Plūmei, Dr. Olgai Plisko, Dr. Kristīnei Pčolkinai, Dr. Natālijai Bērzai un Dr. Katrīnai Kalniņai.

Vēlamo konsultācijas laiku iespējams pieteikt iepriekš, aizpildot pieteikuma formu šeit. 

* RSU sadarbībā ar Veselības ministriju tapušais pētījums par Latvijas sabiedrības reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem īstenots Rīgā 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.