Dos startu līdz šim vērienīgākajam pētījumam Latvijas vēsturē par pēcdzemdību depresiju

Starptautisko pētījumu dati liecina, ka pēcdzemdību depresijas sastopamība pasaulē svārstās vidēji no 9,5% valstīs ar augstu ienākumu līmeni līdz 20,8% reģionos ar vidējiem ienākumiem un 25,8% valstīs ar zemiem ienākumiem. 

Ņemot vērā dzemdību statistiku un balstoties uz starptautisko pētījumu datiem, pēcdzemdību depresija Latvijā varētu būt skārusi vismaz katru piekto līdz septīto māmiņu, kas ir ~ 15-20% jeb vidēji 2500 sievietes 2023. gadā.

Profesors Elmārs Rancāns, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, projekta iniciators un vadītājs: "Satraucoši ir tas, ka Latvijā līdz šim nav zināmi konkrēti pēcdzemdību depresijas izplatības rādītāji, kas ļautu precīzāk noteikt, cik sievietēm vajadzētu sniegt palīdzību. Pēdējo gadu laikā valsts psihiatriskajos dienestos ar šo problēmu pēc palīdzības ir vērsušās mazāk nekā 100 sievietes, kas acīmredzot neatspoguļo reālo situāciju. 

Tāpat nepastāv Latvijas apstākļiem pielāgoti pēcdzemdību depresijas riska faktoru un smaguma novērtēšanas instrumenti, kā pasaulē plaši lietotie Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (Edinburgh Postnatal Depression Scale), Pacientu veselības anketa-9 (Patient Health Questionaire-9) un nav izvērtēta un pilnveidota sieviešu ar pēcdzemdību depresiju aprūpes sistēma."

Profesore Dace Rezeberga, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece, RDzN galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā: "Latvijā arvien vairāk ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes un veselības politikas veidotāji pievēršas grūtnieces un jaunās māmiņa labbūtības aspektiem, lai grūtniecības laiks un dzemdības kļūtu par pozitīvu dzīves pieredzi.

Psihiskā veselība ir būtisks labsajūtas elements. Tomēr, neskatoties uz to, ka Latvijā pieņemtie perinatālā perioda algoritmi paredz sievietes emocionālā stāvokļa regulāru izvērtēšanu, klīniskajā praksē tas ne vienmēr notiek, un varbūt tieši tāpēc, ka mums nav datu par problēmas sastopamību valstī.

"Pētījums ir laba iespēja runāt par šo tēmu un likt sadzirdēt to gan aprūpes sniedzējiem, gan arī pašām sievietēm."

Atzinību pētījumam pauž vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa: "Lai varētu risināt problēmu, vispirms ir jāapzina tās apjoms un "jāapskata" tuvplānā. Tāpēc mēs kā vecāku organizācija augstu vērtējam pēcdzemdību depresijas pētījuma uzsākšanu un sakām - beidzot kas tāds tiks veikts! Diemžēl ir sajūta, ka daudzās ar sabiedrības veselību saistītās jomās Latvijā tiek nepietiekami ieguldīts prevencijā. Šis pētījums ir nopietns ieguldījums."

Nule uzsāktā pētījuma aktīvākā fāze noritēs no 2024. gada 3. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam. Šajā laikā visas sievietes, kuras 4-6 nedēļā pēc dzemdībām ieradīsies ambulatorajā vizītē pie ginekologa Rīgas Dzemdību namā, tiks izvērtētas papildus. 

Mērķis ir konstatēt, vai jaunās māmiņas necieš no pēcdzemdību depresijas un kādi ir iespējamie pēcdzemdību depresijas riska faktori, kurus pamanot, varētu savlaicīgi konstatēt saslimšanu un sniegt palīdzību. Vienlaicīgi Latvijas apstākļiem tiks pielāgoti pēcdzemdību depresijas riska faktoru un smaguma novērtēšanas instrumenti, kurus turpmāk varēs ieviest klīniskajā praksē šo traucējumu rūpīgai novērtēšanai un palīdzības sniegšanai gan grūtniecēm, gan jaunajām māmiņām.

Pētījuma laikā pētnieki arī izvērtēs pašlaik sievietēm ar pēcdzemdību depresiju pieejamo palīdzības sistēmu un sniegs atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem speciālistiem attālinātu konsultāciju veidā. 

Tāpat, izmantojot labākos starptautiskos piemērus, tiks izstrādāts jauns, inovatīvs un efektīvs aprūpes modelis sievietēm ar pēcdzemdību depresiju, kura piemērotība Latvijas sievietēm un viņu aprūpē iesaistītajiem specialistiem tiks izvērtēta padziļinātās intervijās.

Ar pētījuma pirmajiem rezultātiem un secinājumiem mēs varēsim dalīties 2025.gada beigās.

Aktivitāte tiek īstenota projektā RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija” (nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005), kas tiek finansēts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta ietvaros.