Valsts rīcības dēļ “Centrālā laboratorija” ceļ pakalpojumu cenas

Nacionālā veselības dienesta (NVD) lēmums par laboratoriju tarifu samazinājumu ir negaidīts un sasteigts, turklāt veidots matemātiski, lai valsts tikai teorētiski izvairītos no parāda par laboratoriju pārstrādēm.

Tomēr praksē ne izvērtēt, ne paredzēt, cik pacientu ieradīsies laboratorijās, NVD nav spējis – lai gan no š.g. 1. janvāra bija paredzēts iedarbināt elektronisku sistēmu, kas ļautu precīzi izsekot katra pacienta informācijai, sistēma darbu nav sākusi: sekojoši NVD neizdarības dēļ cenu pieaugums būs uz pacientu pleciem.

Jāuzsver, ka laboratorijas nevar ierobežot pacientu plūsmu, proti, analīžu pieņemšanu no pacientiem nav iespējams atteikt arī tad, ja valsts laboratorijām noteiktā kvota ir beigusies, jo attiecīgu nosūtījumu ir izsniedzis ārsts. Turklāt situācijā, kad sabiedrība noveco un pieaug hronisko pacientu skaits, analīžu nepieciešamība arvien pieaug.

Statistiski pieprasījums pēc analīzēm tikai pieaug jau pēdējos astoņus gadus, un tas ir saistīts arī ar jaunu medikamentu un izmeklējumu veidu ieviešanu Latvijā. Vienlaikus kvotu apjoms šajā laika periodā nav mainīts.

Laikus neveicot analīzes, cietīs pacienti, kuri nesaņems pilnvērtīgu veselības aprūpi, arī ģimenes ārstu un speciālistu darbs būs traucēts.

Latvija jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas ir aptuveni 40%. Līdz ar laboratoriju pakalpojumu cenu pieaugumu minētais rādītājs pieaugs, lai gan Eiropas Komisija un arī Veselības ministrija definējusi, ka jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.