Tiesībsargs: "Nav pieļaujams, ka bērni vairākas stundas dienā pavada ceļā uz un no skolas!"

Publicējam tiesībsarga vēstuli Latvijas pašvaldībām: 

Lai veicinātu bērnu tiesību un interešu ievērošanu skolēnu pārvadājumu organizēšanā, turpmāk izklāstīti tiesībsarga novērojumi un apsvērumi.

“Aicinu pašvaldības ar tiem iepazīties un ņemt vērā, gan nodrošinot transportu skolēniem, gan risinot individuālus gadījumus,” teikts Tiesībsarga vēstulē.

Izglītības likuma 17. panta pirmā daļa paredz, ka katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, bet šī panta trešās daļas 14. punkts nosaka, ka pašvaldība nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu.

Norma nepārprotami paredz pašvaldībai nodrošināt izglītojamo fizisku nogādāšanu izglītības iestādē un atpakaļ, proti, tai ir pienākums parūpēties, lai visi izglītojamie varētu droši nokļūt izglītības iestādē un atpakaļ mājvietā.

Lai to īstenotu, pašvaldībai ir detalizēti jāizvērtē situācija savā administratīvajā teritorijā – cik bērniem un no kurienes ir jānodrošina nokļūšana izglītības iestādē, kāds ir sabiedriskā transporta tīkls, kustības grafiks un iespējas to pielāgot skolēnu vajadzībām, vai infrastruktūra (ceļi, ietves, pieturas) ir droša bērnu pārvietošanās utt.

Atkarībā no secinātā ir izdarāma izvēle par labu sabiedriskā transporta izmantošanai vai skolēnu pārvadājumu organizēšanai. Gadījumā, ja pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, tā nevar palikt vienaldzīga pret to kvalitāti, jo sevišķi, ja tiek skarts bērnu drošības jautājums.

Izrietoši pašvaldībai būtu nekavējoties jāreaģē uz sūdzībām par pārvadātājiem (piemēram, jāiesaistās, lai autobusa vadītāja rīcība tiktu izvērtēta darba tiesisko attiecību ietvaros u. Tml.).

Iesniegumi liecina, ka daļa no problēmām ar pārvadājumiem ir skaidrojama ar ceļu slikto stāvokli – tas ir neizbraucams konkrētos laikapstākļos, piemēram, lietus un sniega dēļ, un netiek pienācīgi uzturēts. Rezultātā transportlīdzeklis gluži vienkārši nespēj pa šādu ceļu pārvietoties, un bērni ir spiesti daļu ceļa veikt patstāvīgi.

Lai arī pašvaldība var nebūt atbildīga par ceļa posma uzturēšanu, tā tomēr ir atbildīga par skolēnu iespēju nokļūt skolā, tātad arī šajos gadījumos pašvaldībai būtu jāmeklē risinājums un jāuzrunā atbildīgās personas / iestādes. 

Vai kompensācija ir risinājums? 

Vairākas pašvaldības izglītojamo ģimenēm piedāvā kompensāciju degvielas izdevumu segšanai. Kompensācijas piešķiršana var tikt uzskatīta par veidu, kādā pašvaldība piedalās Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 14. punktā noteiktā pienākuma izpildē.

Proti, atsevišķos gadījumos nav nepieciešams piemērot minēto normu burtiski un organizēt skolēniem transportu, ja otrai pusei (ģimenei) ir pieņemams pašvaldības budžetam saudzīgāks risinājums – kompensācija.

Taču kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav risinājums, kā pašvaldība var izpildīt pienākumu nodrošināt izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē.

Nav pieļaujams, ka bērni vairākas stundas dienā pavada ceļā uz / no skolas vai gaidot transportlīdzekli – ņemot vērā slodzi, ko veido mācības, interešu izglītība, mājasdarbi, bērnam var nākties ziedot miega un atpūtas laiku.

Valsts kontrole jau 2018. gadā vērsa pašvaldību uzmanību uz šo problēmu. Apstāklis, ka tiesībsargs līdz šim nav saņēmis sūdzības par transporta kustības laiku, iespējams, liecina par uzlabojumiem minētajā jautājumā. Tomēr pašvaldības tiek aicinātas vēlreiz pārliecināties, vai skolēnu pārvadājumu grafiks neierobežo bērnu tiesības uz atpūtu un brīvo laiku.

Kategorisks NĒ internātiem!

Kā kategoriski nepieņemams risinājums skolēnu transportēšanas problēmai ir internātu vai dienesta viesnīcu pakalpojuma piedāvāšana. Kā atklāja Valsts kontrole 2021. gadā , izglītības iestāžu internātos kopā bija reģistrēti 4062 bērni. No tiem 3415 jeb 84 % ir bērni, kuri apgūst kādu no speciālās izglītības programmām, no kuriem 349 jeb katrs desmitais ir pirmsskolas vecumā.

Tas nozīmē, ka vairāk kā četriem tūkstošiem bērnu, no kuriem ievērojama daļa nav sasniegusi pat pusaudžu vecumu, faktiski ir liegta regulāra saskarsme ar ģimeni un aprūpes un uzticības personas klātbūtne.

Tiesībsarga un Valsts kontroles ieskatā dzīvošana internātā ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir svarīgi bērna pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei.

“Ikvienā gadījumā problēmai ir jābūt atrisinātai pēc būtības – bērniem jānodrošina iespēja nokļūt uz skolu un atpakaļ dzīvesvietā. Gatavojoties nākamajam 2024./2025. mācību gadam, aicinu pašvaldības jau šobrīd izvērtēt iespēju pilnveidot skolēnu pārvadājumu pakalpojumus, ņemot vērā gan šajā vēstulē minētos argumentus, gan iedzīvotāju un izglītības iestāžu viedokļus un vajadzības, gan, neapšaubāmi, bērnu tiesības un labākās intereses,” saka tiesībsargs Juris Jansons.

Ar visu vēstules saturu var iepazīties ŠEIT!