Deviņi sejas kaulu lūzumi; zaudēta redze: cietušie izstāsta, kādas traumas guvuši uz elektroskrejriteņiem

Kļūda bija braukt cauri peļķei

Ar elektroskrejriteni Marina pārvietojās regulāri, vienmēr cenšoties pēc iespējas braukt pa veloceliņiem, lai netraucētu gājējiem. Kādā reizē, nobraucot no veloceliņa uz ietvi, lai dotu ceļu sabiedriskajam transportam, viņa iebrauca nelielā peļķē, zem kuras, kā izrādījās, slēpās dziļa bedre asfaltā. “Skrejriteņa priekšējais ritenis trāpīja tieši bedrē, un es nokritu, sasitot plecu un seju. Vēlāk atklājās, ka esmu lauzusi sejas kaulu divās vietās – pie acs orbītas un žokļa kaulu, kā arī guvu pleca mežģījumu ar nelielu lūzumu. Traumu ārstēšana bija smaga un grūta, roku joprojām nevaru pilnvērtīgi kustināt, lai gan kopš negadījuma pagājis jau gads,” stāsta Marina.

Marina atzīst, ka viņas kļūda bijusi braukt tieši iekšā peļķē: “Nevarēju iedomāties, ka tur apakšā var būt bedre. Ar elektroskrejriteņiem braucu, jau kopš tie parādījās, un tas bija mans pirmais negadījums. Nekad nebūtu domājusi, ka tā var gadīties.” 

Tagad citiem braucējiem viņa stingri iesaka vilkt ķiveri un pārvietoties tikai pa veloceliņiem, izvairoties no braukšanas pa ietvēm, lai neapdraudētu gājējus.

Pat ķivere nepasargāja no sejas kaulu lūzumiem

Ēriks iegādājās elektroskrejriteni, lai ar to dotos uz darbu un ietaupītu naudu par degvielu automašīnai. Viņa elektroskrejriteņa maksimālais ātrums varēja krietni pārsniegt šobrīd atļautos 25 km/h, taču vīrietis braucot lietoja ķiveri un citus aizsarglīdzekļus, līdz ar to jutās pasargāts. 

Taču kādu rītu Mežaparkā, braucot pa ceļa braucamo daļu, kur notika ceļa remonts, Ēriks avarēja. “Īsti neatceros, kas notika, pieļauju, ka lielā ātrumā iebraucu kādā bedrē un pārkritu pāri stūrei. Attapos tikai slimnīcā, kur uzzināju, ka esmu kritis ar elektroskrejriteni un guvis pamatīgas traumas,” stāsta Ēriks. Viņš bija lauzis sejas kaulus trīs vietās un zaudējis redzi vienā acī – vēl joprojām, gadu pēc negadījuma, viņš redz tikai ar vienu aci.

No traumām Ēriku nepasargāja pat ķivere, taču viņš pieļauj, ka bez ķiveres sekas būtu vēl
ļaunākas: “Tagad saprotu, ka, braucot ar elektroskrejriteni, nepietiek ar parastu velo ķiveri. Citiem braucējiem iesaku netaupīt naudu un iegādāties nopietnāku ķiveri, tādu kā motociklistiem. Taču pats ar elektroskrejriteni vairs nebraukšu.”

Labāk būtu gājis kājām

Savukārt kāds cits cietušais, kas vēlējās palikt anonīms, stāsta, ka piedzīvojis kritienu, braucot ar elektroskrejriteni no darba ballītes. Bijis saulains laiks, labs noskaņojums un viņš nolēmis braukt ar elektroskrejriteni, lai gan bija jānobrauc tikai aptuveni kilometrs, ko, kā tagad atzīst, mierīgi būtu varējis noiet ar kājām.

“Sanāca braukt pa dažādiem ceļa segumiem – te smiltis, te asfalts, te bruģis –, nejutos stabili, jo šāds mainīgs segums nav piemērots elektroskrejriteņiem. Tad pēkšņi man priekšā uz ietves “izleca” gājēji – vīrietis, sieviete un bērns. Cenšoties izvairīties no sadursmes, es strauji bremzēju, priekšējais rietenis trāpīja bedrē un es nokritu,” stāsta cietušais.

Šis kritiens viņam beidzās slimnīcā ar deviņiem sejas kaulu lūzumiem un diviem zaudētiem zobiem.

Ārstēšanās kopumā ilga pusgadu, un pēc slimnīcā pavadītā laika nācās ne tikai dziedēt sejas traumas un aizstāt izsistos zobus, bet ilgi bijis grūti pat pastaigāt un bieži nācies apstāties, lai atpūstos.

Šī pieredze viņam likusi daudz ko pārdomāt un galvenā atziņa ir – labāk būtu gājis kājām:
“Diemžēl mūsu ceļi lielākoties nav piemēroti elektroskrejriteņiem, jo pat mazas bedres vai šķēršļi var radīt kritienu. Tāpēc nav vērts riskēt un braukt ar elektroskrejriteni, labāk iet ar kājām vai izvēlēties citu transporta veidu. Attālumu, ko ar skrejriteni var nobraukt 7 minūtēs, ar kājām var noiet aptuveni 15 minūtēs. Vai ir vērts ietaupīt dažas minūtes, lai riskētu savainoties pats vai, vēl ļaunāk, uzbraukt kādam gājējam? Manuprāt, nē.”

Šogad piecos mēnešos ir noticis 81 ceļu satiksmes negadījums, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, šajos negadījumos cietušas 56 personas. 

Kopumā statistikā ir vērojams uzlabojums, jo pērn šādā pat periodā notika 124 ceļu satiksmes negadījumi ar iesaistītiem elektroskrejriteņiem, tajos cieta 95 personas
un bojā gāja viena.

Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un “Bolt” īstenoja informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”.