Mūsu pašu Baltijas jūra – viena no lielākajām "mirušajām zonām" pasaulē

Baltijas jūra ir viena no lielākajām “mirušajām zonām” pasaulē – 97% jūras ir ietekmēta ar šo bīstamo parādību. Tās ir zonas, kas izveidojušās piesārņojuma dēļ, kur skābekļa līmenis ir ārkārtīgi zems. Līdz ar to dzīvnieki un augi, kas ir atkarīgi no šīm teritorijām izdzīvošanai, ir pazuduši, kas galu galā ietekmē mūsu labklājību.

Pārmērīgs slāpeklis un fosfors, kas nāk no neilglaicīgas lauksaimniecības, bezatbildīgas
rūpniecības un pašvaldību notekūdeņiem, nonāk jūrā un izraisa eitrofikāciju, kas izraisa ūdens “ziedēšanu.” Mikroplastikas daļiņas nonāk jūrā no plastmasas atkritumu sadalīšanās un no
rūpnieciskajiem un sadzīves avotiem, piemēram, tualetēm, vannas istabām un veļas
mazgājamajām mašīnām. 

Vēl viens izaicinājums Baltijas jūrai šodien ir dažādas veselībai bīstamas vielas – farmaceitiskie preparāti, pesticīdi, smagie metāli, naftas produkti.

Tomēr mēs varam samazināt negatīvo ietekmi uz jūras vidi.
 

“Mēs vēlamies kļūt par saiti, kas tuvina iedzīvotājus jūrai, veicina jūras saglabāšanas kultūru, rosina interesi par vidi un zināšanas par cilvēku darbību ietekmi,” saka Giedrius Bučas, “Glābsim Baltijas jūru” ekspedīcijas vadītājs.
 

Ekspedīcija apkārt Baltijas jūrai: 6000 km un 8 valstis

Giedrius Bučas uzsver, ka ir svarīgi jau šodien veikt aktīvus pasākumus, lai samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un saglabātu to nākamajām paaudzēm. Šim nolūkam kopš šī gada marta tiek īstenota “Glābsim Baltijas jūru” ekspedīcija, kurā 10 vides aktīvisti dodas 6000 kilometru garā pārgājienā apkārt Baltijas jūrai.
 

Pārgājiens ilgs 9 mēnešus, kuru laikā ekspedīcijas komanda apmeklēs 8 valstis, rīkojot izglītojošus un zinātniskus pasākumus, diskusijas un veicot piekrastes pētījumus. Tas ir vērsts uz zinātnieku, politiķu, uzņēmumu un sabiedrības apvienošanu, lai atrastu labākos risinājumus Baltijas jūras saglabāšanai un piesārņojuma samazināšanai,” saka G. Bučas.

Ekspedīcijas komanda nesen ir pabeigusi 2000 kilometru posmu, ejot cauri Polijai, Vācijai, Dānijai un pašlaik esot Zviedrijā. Visās šajās valstīs iedzīvotāji tika aicināti uzzināt vairāk par Baltijas jūras stāvokli.

Saskaņā ar G. Bučas teikto, piekrastes visās šajās valstīs nav imūnas pret piekrastes
piesārņojuma problēmām.
 

“80% atrasto atkritumu sastāv no plastmasas, cigarešu izsmēķiem un pirotehnikas paliekām. Ekspedīcijas dalībnieki veica piekrastes pētījumus šajās valstīs un, sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem, rīkoja izglītojošus pasākumus par šīm problēmām,” saka G. Bučas.