Statistikas apskats: Latvijā viens no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES. Kāpēc vīrieši to izdara piecas reizes biežāk nekā sievietes

Vīrieši pašnāvību izdara piecas reizes biežāk nekā sievietes

Valsts kancelejas sagatavotais informatīvajā ziņojumā “Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu (ĀNC) dēļ 2024” iekļautajos datos redzams, ka pašnāvība vecumposmā no 25 līdz 74 gadiem ir biežākais ĀNC, savukārt vecumā no 15 līdz 24 un vecumposmā no 75 gadiem – otrs biežākais.

Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā vērojams pašnāvības gadījumu skaita samazinājums. Piemēram, 2022. gadā Latvijā reģistrēto pašnāvību skaits bija vairāk nekā trīs reizes mazāks salīdzinājumā ar 2000. gadu, kad tīšs paškaitējums kā nāves cēlonis tika reģistrēts 770 gadījumos. Diemžēl šis rādītājs Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem Eiropas Savienībā – 2020. gadā tas bija par 60% augstāks nekā vidēji ES, vēl augstāki rādītāji bija vien Lietuvā un Slovēnijā.   

Kā īpaša pašnāvību riska grupa ziņojumā norādīti vīrieši, kuru mirstība no konkrētā ĀNC pārskata periodā bijusi pat 5,5 reizes augstāka nekā sievietēm. RSU Psihosomatikas klīnikas 

speciālisti vīriešu augsto pašnāvību risku skaidro ar sabiedrībā joprojām pastāvošajiem stereotipiem par vīrieti kā ģimenes galvu, kuram jāuztur ģimene un kurš nesūdzas par problēmām un neraud.

“Ja cilvēkam atņem iespēju vērsties pēc palīdzības un būt kontaktā ar savām jūtām, paust savas emocijas vismaz nelielā tuvu cilvēku lokā, tad viņam rodas milzīga iekšējā spriedze,” norāda RSU Psihosomatikas klīnikas speciālisti.

Pašnāvību skaitu ietekmē arī alkohola lietošanas paradumi

RSU Psihosomatikas klīnikā stāsta, ka cilvēki spriedzes apstākļos mierinājumu nereti meklē alkoholā, taču alkohols ir izteikts depresants, tāpēc cilvēks nonāk tādā kā apburtajā lokā. Arī informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 51% pašnāvību gadījumu saistīti ar alkohola lietošanu.

Par alkohola ietekmi uz psihisko veselību stāsta arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) psihiatre, dr. med. Jeļena Vrubļevska. “Alkohola lietošana pastiprina psihoemocionālās problēmas, kā arī veicina psihisku traucējumu rašanos un tādējādi paaugstina pašnāvības risku. Turklāt ap 80% pašnāvības gadījumu ir saistāmi ar depresiju. Latvijas populācijas pētījumos ir noskaidrots, ka pārmērīga alkohola lietošana vai atkarība, smēķēšana, hroniskas fiziskas saslimšanas, slikts veselības pašvērtējums un zemi ienākumi ir nopietni depresijas riska faktori,” skaidro J. Vrubļevska.

Vienlaikus psihiatre norāda: kopsakarā ar alkohola lietošanas ietekmi uz psihisko veselību jāņem vērā, ka saskaņā ar OECD 2022. gadā publicētajiem datiem Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš ES.

Ap 100 000 depresijas slimnieku nevēršas pie speciālista

Psihiskās veselības veicināšana un psihisko traucējumu profilakse ir ietverta Veselības ministrijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. J. Vrubļevska atgādina, ka pacientiem jau ar mazākajām sūdzībām par psihiskās veselības traucējumiem ir iespēja vērsties pie ģimenes ārsta. “Jau vairākus gadus notiek aktīva ģimenes ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu izglītošana par biežāko psihisko traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu. Ģimenes ārsta kompetencē ir savlaicīga nekomplicētu depresijas un trauksmes traucējumu diagnosticēšana un ārstēšana.

Līdz ar to ne visiem pacientiem ar psihiskiem traucējumiem būtu jānonāk pie psihiatra, jo vieglākus traucējumus var veiksmīgi ārstēt arī primārajā aprūpē,” stāsta psihatre.

Tāpat, lai iedzīvotājiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem ārstniecības procesā būtu pieejams valsts psiholoģiskais vai psihoterapeitiskais atbalsts, arī ģimenes ārsti pacientu ar noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem var nosūtīt uz 10 valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista.

Būtisks atvieglojums pacientiem ir arī tas, ka ārsts psihiatrs Latvijā ir noteikts par tiešās pieejamības speciālistu, proti, lai to apmeklētu, nosūtījums nav obligāti nepieciešams, kā arī par šī speciālista konsultācijām valsts sektorā nav jāmaksā pacienta iemaksa, turklāt noteiktu diagnožu gadījumā pacients saņem pilnu vai daļēju kompensāciju zāļu iegādei.

 

Neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijā šobrīd ir ap 120 000 pacientu ar klīniski nozīmīgu depresiju, taču pie ģimenes ārsta vai psihiatra palīdzību meklē vien ap 10 000, norāda J. Vrubļevska.

“Daļa pacientu vēršas pēc palīdzības privātajā sektorā, tomēr šī starpība tāpat ir milzīga,” vērtē speciāliste. 

Trūkst ne tikai speciālistu, bet arī cilvēku izpratnes par psihiatrijas pakalpojumu 

J. Vrubļevska uzskata, ka augstos pašnāvību rādītājus Latvijā ietekmē vairāki faktori – iedzīvotāju veselība kopumā, ieskaitot psihisko veselību, dzīves kvalitāte, ekonomiskā situācija, sociālā atbalsta un veselības aprūpes pieejamība.

Ne mazāk svarīgs faktors – zemais veselībpratības un veselības pašvērtējuma līmenis.
“2022. gadā 14,2% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja zem vidējā līmeņa. Turklāt 2021. gadā 10,2% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība pārbaudīt veselību vai ārstēties, bet tas netika darīts, jo viņi nespēja apmaksāt ārsta vizīti,” atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publikāciju “Veselības pašnovērtējums Latvijā 2022. gadā”, stāsta J. Vrubļevska.

Viņa norāda, ka daļa pacientu arī neizprot savas psihiskās veselības problēmas un nezina, kur vērsties. Ir pacienti, kas noliedz psihiskus traucējumus un meklē dažādus fiziskus iemeslus, ar ko skaidro savu pašsajūtu, un kategoriski atsakās no konsultācijas pie psihiatra. Tāpat pacientiem ir bail nonākt tā saucamajā “uzskaitē”.

Bailes nonākt “uzskaitē”

“Pacienti domā, ka “uzskaites sistēma” kādā brīdī tiks vērsta pret viņiem. Jāatzīmē, ka speciālistu komanda ir pārskatījusi Psihisko slimību reģistra nozīmi un funkcijas un atzinusi, ka šī sistēma ir novecojusi, nav efektīva un pastiprina aizspriedumus pret psihiatrijas nozari,” skaidro J. Vrubļevska. Svarīgs ir arī personiskais faktors, piemēram, pacienti var kaunēties runāt par jūtīgām tēmām, uzskatīt veselības problēmas par rakstura vājumu. Klātesoši ir arī sabiedrības aizspriedumi un stigma par psihiatriju kā klīnisko nozari.

“Viens no biežākajiem mītiem ir piespiedu ārstēšanas metožu izmantošana un cilvēku “nozāļošana”. Šādus uzskatus radījušas nehumānas ārstēšanas metodes viduslaikos, kā arī padomju laiki, kad psihiatrija tika asociēta ar represīvām metodēm. Latvija nav unikāla, līdzīgi aizspriedumi pastāv arī citur pasaulē,” stāsta psihiatre. Arī RSU Psihosomatikas klīnikas speciālisti uzskata, ka informācijas trūkums un sabiedrības attieksme var ietekmēt izvēli apmeklēt speciālistu.

“Latvijā ir psihologi, klīniskie psihologi, psihoterapijas speciālisti, ārsti psihoterapeiti, psihiatri – vai cilvēkam ir viegli saprast, pie kura speciālista ir jāvēršas konkrētajā gadījumā? 

Ja pieliek klāt nozares un psihisko saslimšanu stigmatizāciju, jo “pie psihoterapeita iet jau tikai trakie”, ir jābūt diezgan pārliecinātam par sevi, lai vērstos pēc palīdzības,” secina klīnikas speciālisti.

Vienlaikus psihiatriskās aprūpes klupšanas akmens ir arī ārstniecības personu trūkums, ko ikdienā izjūt gan pacienti, gan personāls. Uz šo problēmu norāda gan RPNC psihiatre J. Vrubļevska, gan RSU Psihosomatikas klīnikas speciālisti. Lai situācija mainītos, nepieciešams palielināt ieguldījumus psihiskās veselības jomā, uzlabot speciālistu apmācību un pieejamību, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un atbalstu cilvēkiem ar psihiskām problēmām, uzskata RSU Psihosomatikas klīnikā. Klīnikas speciālisti arī norāda uz nepietiekamo finansiālo atbalstu jaunu speciālistu piesaistīšanai darbā reģionos.

Tāpat, kā skaidro Psihosomatikas klīnikā, situāciju psihiskās veselības jomā ietekmē arī limitētais, faktiski nemanāmais finansējums psihoterapijas nozarē. Speciālisti norāda, ka reizēm pacientam ir nepieciešama ilgstoša psihoterapeitiskā ārstēšana, kas nozīmē, ka šībrīža apstākļos pakalpojums mazāk aizsargātajām sociālajām grupām ir pieejams ierobežoti vai nav pieejams vispār.

UZZIŅAI

• Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā “Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu (ĀNC) dēļ 2024” norādīts, ka astoņu gadu laikā ĀNC dēļ gājuši bojā 6% no visiem mirušajiem Latvijā. Lai arī mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā svārstās, ilgtermiņā tā pakāpeniski samazinās.
• 2022. gadā tika reģistrēti 77,4 nāves gadījumi ĀNC dēļ uz 100 000 iedzīvotājiem. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam izvirzīts mērķis Latvijā mazināt mirstību ĀNC dēļ no 81,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 2018. gadā līdz 72 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 2027. gadā.
• Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iecerēto rādītāju, būtu jānovērš aptuveni 100 cilvēku nāves gadījumu gadā.  

Avots: LVportals.lv