Mainīti maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsta aprēķināšanas noteikumi atsevišķās situācijās

Izmaiņas paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 753 “Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi” grozījumi, kas stājas spēkā 1. jūlijā.

Darbu ES institūcijās izslēgs no pabalsta vidējās iemaksu algas aprēķina perioda

Lai noteiktu sociālās apdrošināšanas pabalsta (tostarp maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsta) apmēru, tiek ņemta vērā darbinieka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, ziņo LVportals.lv

Vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta no Latvijā gūtajiem ienākumiem, no kuriem jāveic iemaksas valsts budžetā. 

Ja pabalsta pieprasītājam kādā 12 mēnešu perioda daļā nav bijis ienākumu, tad ir paredzēti divi varianti, kā šos mēnešus vērtē:

• ja ienākumi nav gūti likumā paredzētajos attaisnotajos periodos (bērna kopšanas atvaļinājums, darbnespējas B lapa, bezalgas atvaļinājums sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu), tad tos no 12 mēnešu perioda izslēdz un pabalstu aprēķina tikai no darba ienākumiem;
• ja ienākumu nav bijis citu apstākļu dēļ (bijis bezdarba periods), tātad arī iemaksas valsts budžetā nav veiktas, tad šajos mēnešos personas neesošos ienākumus aizstāj ar valstī vidējo iemaksu algu: 70% no tās maternitātes un paternitātes pabalstam; 40% – vecāku pabalstam.

Otrā situācija nav izdevīga tiem, kas Latvijā guvuši lielus ienākumus neilgi pirms pabalsta pieprasīšanas, bet pārējā 12 mēnešu periodā strādājuši un veikuši iemaksas ārpus Latvijas. Līdz šim tādos gadījumos Latvijā neesošo ienākumu un neveikto iemaksu periodus aizstāja ar Latvijas vidējo iemaksu algu.

Ar grozījumiem paredzēts izņēmums Eiropas Savienības institūcijās nodarbinātajiem – viņiem no vidējās iemaksu algas noteikšanas 12 mēnešu perioda izslēgs tos mēnešus, kuros Latvijā gūti ienākumi. Šiem periodiem vairs nepiemēros Latvijas vidējo iemaksu algu, bet tos no 12 mēnešu pabalsta aprēķina perioda izslēgs, tādējādi pielīdzinot attaisnotajiem periodiem.

Šāda norma cilvēkam, kurš Latvijā guvis lielus ienākumus, piemēram, tikai vienu mēnesi, ir labvēlīgāka, jo pabalstu aprēķinās no šīs vienas algas.

Noteikumi grozīti pēc Eiropas Savienības (ES) tiesas lēmuma, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai neatbilst Latvijas pabalstu aprēķināšanas regulējums, kurā paredzēts: ja persona ir bijusi nodarbināta ES iestādē un nav bijusi sociāli apdrošināta šajā dalībvalstī, šie mēneši tiek pielīdzināti laikposmam bez nodarbinātības un attiecībā uz šiem mēnešiem tiek piemērota minētajā dalībvalstī noteiktā vidējā iemaksu alga, kam ir tādas sekas, ka tiek ievērojami samazināts šai personai piešķirtā pabalsta apmērs salīdzinājumā ar to pabalsta apmēru, ko persona būtu varējusi saņemt, ja būtu bijusi nodarbināta vienīgi šajā dalībvalstī.

Noteikumu grozījumi paredz:

• ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas visā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzētajā vidējās iemaksu algas aprēķina 12 mēnešu periodā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par 12 mēnešu periodu pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas un ņem vērā ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā;
• ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzētajā vidējās iemaksu algas noteikšanas 12 mēnešu perioda daļā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par 12 mēnešu periodu.

Abos gadījumos darba periodiem ES institūcijās nepiemēros Latvijas vidējo iemaksu algu un šos periodus izslēgs no aprēķina.

To, kas šajos noteikumos ir ES institūcijas, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Rasma Kalniņa: 

"Grozījumi attiecas uz personām, kuras ir bijušas nodarbinātas Eiropas Savienības institūcijās un uz kurām attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība. Uz šīm personām attiecas īpaša sociālā nodrošinājuma sistēma, kas ir neatkarīga no jebkuras valsts sociālās nodrošinājuma sistēmas, līdz ar to šie darbinieki nav apdrošināti nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajā apdrošināšanas sistēmā.

Šīs noteikumu jaunās normas attieksies uz maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta pieprasītājiem, kuriem attiecīgais apdrošināšanas gadījums iestāsies 2024. gada 1. jūlijā vai vēlāk.

Kompensācija sakarā ar darba attiecību izbeigšanu nav iekļaujama pabalsta aprēķinā

Noteikumi papildināti ar regulējumu gadījumiem, kad darba ņēmējs saņēmis kompensācijas.

Turpmāk paredzēts: ja kādā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda mēnešiem ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un ienākumi šajā mēnesī ir augstāki nekā regulāri algotā darbā gūtie ienākumi, tad VSAA izvērtē un pieprasa darba devējam informāciju par darba ņēmēja ienākumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, aprēķinā neiekļauj atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Noteikumos iekļautā norma nostiprina tiesu praksi, kurā devēju izmaksātais atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu netiek iekļauta vidējās iemaksu algas aprēķinā, nosakot īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru, paskaidrots grozījumu anotācijā.

VSAA jau pašreiz, piešķirot un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, ņem vērā tiesu praksi. Tā kā ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts), tiesu prakse nostiprināta normatīvā akta regulējumā.

Paternitātes pabalsts tiks piešķirts jaunā kārtībā, ja bērna tēvam ir vairāki darba devēji
No 1. jūlija mainīsies paternitātes pabalsta piešķiršanas un aprēķina kārtība bērnu tēviem, kuri strādā divās vai vairākās darbavietās.

Paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem, kuri gūti pie visiem darba devējiem 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja, pie kura darbinieks neatrodas atvaļinājumā un turpina gūt ienākumus.