Viņš ir tēvs aptuveni 1000 bērniem un tiek uzskatīts par ''sabiedrības veselības risku''

43 gadus vecais Nīderlandes iedzīvotājs Džonatans Meijers jau gandrīz 20 gadus ziedo spermu, maldinot desmitiem vecāku un vienpadsmit klīnikas visā pasaulē, kā arī izpelnoties Nīderlandes tiesu sistēmas represijas. 2024. gada sensacionālā “Netflix” dokumentālajā filmā "Vīrietis ar 1000 bērniem", viņa spermu saņēmušās sievietes apgalvoja, ka jutās “pieviltas” un “dusmīgas”, atklājot, cik neskaitāms lērums pusbrāļu un pusmāsu ir viņu bērniem, šādi pakļaujot viņus riskam kādreiz netīšām ielaisties seksuālās attiecībās ar tuviem radiniekiem.

Pats mūziķis un "jūtūberis" Meijers, kurš iedēvēts par “sabiedrības veselības risku”, sevi neuzskata nekādā ziņā par atbildīgu, tieši otrādi, viņš uzskata, ka “nav absolūti nekā slikta”, ka viņš ir tēvs tik milzīgam bērnu skaitam, turklāt viņš esot pavisam neaizsargāts pret neslavas celšanu.

“Es piedāvāju kaut ko labāku nekā spermas bankas. Es piedāvāju tieši svaigu spermu, kas ir labāka nekā saldēta sperma,” viņš paziņoja “BBC Radio 4” raidījumā “Woman's Hour”. “Es to dodu bez maksas, viņām nav jāmaksā. Viņas var ar mani sazināties. Viņas var 

jautāt man jebko, ko vēlas. Kā tas ir maldinoši? Kā tas ir nepareizi?”

“Kad es sāku kā privāts donors, es biju atklāts par [sieviešu] skaitu, kurām esmu palīdzējis. Bet, sastopoties ar daudzām problēmām, es izvēlējos ievērot klīnikas vadlīnijas”, proti, neinformēt cilvēkus par kopējo bērnu skaitu. “Tomēr es nolēmu dot viņām aptuvenu skaitli, lai būtu priekšstats.”

“Kā privāts donors tu esi ļoti ievainojams. Man ir bijušas situācijas, kuras jūs nevarat iedomāties, jo es biju atklāts par sevi,” viņš stāstīja. “Es devu savu adresi, bet tad, kad nolēmu kādai nepalīdzēt, viņas stāvēja pie manām durvīm. Kas mani aizsargās? Man nav naudas bankā, man nav advokātu.”

2017. gadā Nīderlande aizliedza Meijeram ziedot spermu, kad atklājās, ka viņš ir 102 bērnu tēvs, kuri radušies no viņa ziedotās spermas 11 klīnikās visā valstī. Meijers turpināja ziedot spermu citās valstīs līdz 2023. gadam, kad kāda sieviete un viņu atbalstošais "Donorkind" fonds iesniedza civilprasību pret Meijeru, apgalvojot, ka viņš palielina savu bērnu incesta risku. Toreiz savā liecībā Meijers atzina, ka viņš ir 550 - 600 bērnu tēvs, tomēr tiesa paziņoja, ka viņš varētu būt tēvs līdz pat tūkstotim bērnu dažādos kontinentos. Tiesa aizliedza Meijeram ziedot spermu jaunajiem vecākiem Nīderlandē, piedraudot ar 100 000 eiro naudas sodu.

Hāgas tiesa toreiz aizliedza Meijeram arī sazināties ar iespējamiem viņa bērnu vecākiem un turpmāk piedāvāt ziedot savu spermu, kā arī aizliedza reklamēt savus donora pakalpojumus un sadarboties ar organizācijām, kuras meklē potenciālos vecākus. Viņam tika uzdots iesniegt visu to klīniku sarakstu, ar kurām viņš sadarbojies, un likt iznīcināt savu nodoto spermu. Tiesa konstatēja, ka vīrietis apzināti dezinformēja potenciālos vecākus par bērnu skaitu, kas radušies no viņa spermas. 

“Visi šie vecāki ir saskārušies ar faktu, ka viņu bērni ietilpst milzīgā radniecīgā tīmeklī ar simtiem pusbrāļu un pusmāsu, kurus viņi nebija izvēlējušies,” toreiz paziņoja tiesa.

Toreiz tika ziņots, ka Nīderlandē no viena donora spermas nedrīkst piedzimt vairāk nekā 25 bērni 12 ģimenēs. Donori aicināti ierobežot savu pakalpojumu piedāvāšanas biežumu, lai samazinātu iespēju, ka nākotnē donoru bērni, nezinot par savu tuvo radniecību, izveido pārus un rada bērnus. Medijos ziņoja, ka apmēram 375 Meijera bērni dzīvo Nīderlandē, 80 Vācijā, 35 Beļģijā, 4 Argentīnā, bet 2 — Austrālijā.

Nīderlande jau saskārusies ar līdzīgiem skandāliem. 2019. gadā tika apstiprināts, ka auglības klīnikas ārsts izmantoja savu spermu, lai apaugļotu pacientes, kļūstot par 49 bērnu tēvu. Šis ārsts Jans Karbāts, kurš nomira 2017. gadā 89 gadu vecumā, bija strādājis klīnikā pie Roterdamas.

“Es pārtraucu ziedot jaunajām saņēmējām 2019. gadā, es tikai ziedoju tām, kurām jau piedzimuši šo bērnu brāļi vai māsas,” intervijā BBC apgalvoja Meijers, norādot, ka joprojām ir ģimenes, kas izmanto viņa donora pakalpojumus. 

Meijeru nesatrauc bērnu nejauša incesta risks, kad viņi pieaugs. “Visi šie novecojušie uzskati kā “bažas par asinsgrēku”, “identitātes krīze”. Mēs tagad esam 2024. gadā,” viņš uzskata. “Mēs visur redzam lesbiešu pārus. Mēs visur redzam vientuļās mammas. Mēs zinām, ka donori palīdz ģimenēm. Tie ir novecojušie uzskati, mums vajadzētu pārtraukt tos attecināt uz šiem bērniem.”

Lielbritānijā likums nosaka, ka viens spermas donors drīkst šajā valstī radīt bērnus tikai desmit ģimenēs, un katrā ģimenē var būt vairāki brāļi un māsas, taču nav nekādu noteikumu, kas ierobežotu ģimeņu skaitu, ko donori var radīt ārzemēs, vēsta “Daily Mail”. Eksperti brīdina, ka šī problēma kļūst aktuāla, jo vairāk nekā puse no ziedotās spermas, kas tiek izmantota Lielbritānijā, tiek importēta no ārzemēm, turklāt pieprasījums pēc spermas donoriem pieaug, jo arvien vairāk vientuļo sieviešu un viendzimuma sieviešu pāru vēlas bērnus.

Taču psihologi brīdina, ka milzīgs pusbrāļu un pusmāsu skaits var negatīvi ietekmēt bērnu psihi. Pērn Reproduktīvo un klīnisko zinātnieku asociācijas priekšsēdētājs, profesors Džeksons Kērkmens-Brauns brīdināja, ka bērniem var būt “psiholoģiski kaitīgi”, ja viņi atklāj, ka viņiem ir simtiem vai pat tūkstošiem pusbrāļu un pusmāsu. “Ja jūs vienmēr esat domājis, ka esat neticami īpaša dāvana, pēkšņi atklājot, ka pasaulē ir 300 cilvēku, kuriem par 50 procentiem ir tāds pats DNS kā jums, to ir ļoti grūti aptvert.”

Pētījumi arī liecina, ka cilvēki, kas ir nākuši pasaulē no donora spermas, bieži izjūt spiedienu uzturēt kontaktus ar desmitiem pusbrāļu un pusmāsu, taču tas var radīt milzīgu stresu.

Pats Meijers stāstīja, ka vēlas savu ģimeni. “Es vēlos lielu ģimeni. Grūti atrast kādu, kas arī vēlas tradicionālu ģimeni ar tradicionālām vērtībām,” viņš izteicās. “Es vienmēr stāstu par dabiskām ciltīm un gribētu šādi dzīvot. Vairumam sieviešu tas neinteresē. Viņas grib karjeru vai koncentrējas uz materiālām lietām. Es gribu dzīvot ļoti vienkārši mazā, pašpietiekamā fermā.”