Pētniece: arī pie mums ir sastopami malārijas odi

Ja Latvijā sastopamas ap 30 dzēlējodu sugas, tad pasaulē to skaits sasniedz 1600. Turklāt daudzas sugas pārnēsā bīstamu slimību ierosinātājus. Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece, Ph.D. Elīna Līdumniece.
Briesmas nedraud no paša kodiena, bet gan no parazītiem, kas atrodas uz oda dzeloņa un kas var nokļūt asinīs.

FOTO: Shutterstock.com

Briesmas nedraud no paša kodiena, bet gan no parazītiem, kas atrodas uz oda dzeloņa un kas var nokļūt asinīs.

Daudzi dzēlējodi pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot tādas slimības kā malārija, dzeltenais drudzis, tropu drudzis, Rietumnīlas drudzis, filariāze, encefalīts, hepatīts un citas. 

 

Šī iemesla dēļ dzēlējodi tiek uzskatīti par vieniem no visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kas ik gadu izraisa miljoniem nāves gadījumu.

Briesmas rodas nevis no paša oda kodiena, bet gan no parazītiem, kas atrodas uz oda dzeloņa.

Īpaši bīstami ir malārijas odi, kas pārnēsā malāriju — slimību, no kuras ik gadu mirst līdz 3 miljoniem cilvēku. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece Elīna stāsta, ka risinājumu meklēšana šai problēmai ir sarežģīta, taču ļoti svarīga.

 

Lai gan Latvijā ir iespējams inficēties ar malāriju, tas galvenokārt notiek, ceļojot uz reģioniem, kur šī slimība ir izplatīta. Tādas valstis kā lielākā daļa Āfrikas, Dienvidamerika, Indija, Dienvidaustrumāzija un Okeānija, kur valda tropu un subtropu klimats, ir īpaši pakļautas malārijas izplatībai. 

 

Savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas un globālā sasilšana, līdz ar to pesimistiskākās prognozes pieļauj, ka dažu nākamo desmitgažu laikā malārijas odiem varētu būt labvēlīgi apstākļi arī Ziemeļeiropā un citos pasaules reģionos.

 

Reklāma
Reklāma

Arī pie mums ir sastopami malārijas odi, un, ja vien būs labvēlīgi apstākļi šīs slimības izplatībai, nav izslēgts, ka kādu dienu slimība varētu nonākt arī pie mums un kļūt arvien izplatītāka.

Malārijas simptomi ir līdzīgi gripas simptomiem — drudzis, galvassāpes, nogurums un reizēm slikta dūša vai vēl asāka ķermeņa reakcija uz slimību. 

"Pašlaik ārstēšanai visvairāk izmanto artemizinīna kombinēto terapiju, tātad artemizinīns ar kādu citu zāļu vielu. Tā kā zāles ir, bet lielākā problēma, tostarp arī pret tām zālēm, ko bieži vien lieto ceļojot, ir tāda, ka arvien vairāk tiek reģistrēta rezistentā malārija, kas nozīmē, ka kādā dienā šīs zāles vairs nestrādās," skaidroja Līdumniece. 


Šobrīd zinātnieki meklē jaunus savienojumus, kas varētu iedarboties uz specifisku enzīmu malārijas parazītā. Vissvarīgāk ir meklēt tādas zāļu vielas, kas iedarbojas caur citiem darbības mehānismiem nekā jau iepriekš atklātās zāļu vielas, lai parazītu varētu “pārsteigt”. Pētījumi koncentrējas uz viena konkrēta enzīma neitralizēšanu, lai apturētu slimības izplatīšanos. 

Jau paveikts daudz, tomēr, lai šīs zāles nonāktu līdz izmēģinājumiem un tiktu apstiprinātas, vēl ir ejams tāls ceļš.

Pirmā vakcīna pret malāriju tika izlaista 2019. gadā, bet vēl nepieciešams laiks, lai saprastu tās ilgtermiņa ietekmi. Pašlaik pētījumi notiek trīs Āfrikas valstīs, līdz ar to vēl nevar runāt par ļoti globālām tendencēm, taču pirmās indikācijas liecina, ka saslimstība samazinās. Arī otra vakcīna, kas tika izlaista 2023. gadā, tiek pētīta.


Elīnas Līdumnieces interese par ķīmiju sākās jau 8. klasē, kad viņa nolēma, ka vēlas studēt šo jomu. Vidusskolā viņa mērķtiecīgi pievērsās dabaszinātnēm, un vēlāk turpināja studijas bakalaura un maģistra līmenī. Kā pati Elīna saka: “Ķīmijā ir sava veida maģija.”

 

Līdumniece ir zinātniece, kura meklē risinājumus cīņai ar šo bīstamo slimību, turklāt jau guvusi daudzsološus panākumus un pat izdarījusi pasaules līmeņa atklājumus. 

Saistītie raksti