Pirmo reizi 30 gadu laikā! Bērnam Igaunijā atklāta holera

Igaunijas Veselības departamenta Infekcijas slimību laboratorijā tiek analizēts paraugs, kas ņemts no bērna, kuram sākotnējās pārbaudēs diagnosticēta holera.
Veselības departaments ir veicis epidemioloģisko izpēti, un pašlaik infekcijas tālākas izplatīšanās iespējamība tiek vērtēta kā diezgan maza

FOTO: Shutterstock.com

Veselības departaments ir veicis epidemioloģisko izpēti, un pašlaik infekcijas tālākas izplatīšanās iespējamība tiek vērtēta kā diezgan maza

Bērnam, kurš šīs nedēļas sākumā nogādāts Tallinas slimnīcā, ir simptomi, kas raksturīgi gan holerai, gan citām zarnu infekcijas slimībām, precīzs slimības ierosinātājs tiks noskaidrots detalizētās analīzēs nedēļas otrajā pusē, ziņo igauņu medijs “Postimees”.

 

Veselības pārvaldes Infekcijas slimību epidemioloģijas nodaļas vadītāja Kerta Sībera (Kärt Syber) paskaidroja, ka bērns, kura pirmā holēras parauga tests bija pozitīvs, kopā ar ģimeni bija devies uz citu valsti, kur pagājušās nedēļas beigās viņam sākās drudzis un dažas dienas vēlāk – caureja.

Ģimene ar lidmašīnu atgriezās Tallinā, un viens no vecākiem kopā ar slimo bērnu devās uz slimnīcu, kur bērns tika ievietots izolatorā.

Otrdien, 16. jūlijā, ar līdzīgiem simptomiem tika hospitalizēts vēl viens šīs ģimenes bērns, kurš bija izolēts kopā ar citiem ģimenes locekļiem. Lai gan sākotnējā PCR analīze liecina par holēru, nav zināms, kura serogrupa ir iesaistīta un cik toksiska tā ir. Veselības departamenta laboratorijai nosūtītā parauga rezultāti būtu zināmi ceturtdien.

 

Veselības departaments ir veicis epidemioloģisko izpēti, un pašlaik infekcijas tālākas izplatīšanās iespējamība tiek vērtēta kā diezgan maza, jo ģimenes kontakti ar apkārtējo sabiedrību ir bijuši minimāli.

 

Reklāma
Reklāma

Holera ir akūta zarnu infekcija, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae, kam piemīt spēja izplatīties pandēmiski. Holēras inkubācijas perioda ilgums variē no dažām stundām līdz 7 diennaktīm. Cilvēki var saslimt, lietojot pārtiku vai ūdeni, kas piesārņots ar holēras baktērijām.

 

Infekcija bieži ir viegla vai bez simptomiem, bet dažkārt var būt smaga un dzīvībai bīstama. Cilvēkiem ar smagu holeru var attīstīties smaga dehidratācija, kas var izraisīt nieru mazspēju.

 

Holeras klīniskās izpausmes ir drudzis, vemšana, muskuļu krampji, diareja, smaga ūdeņaina caureja, asinsrites kolapss. Ja to neārstē, 25–50% smagu holēras gadījumu var būt letāli.

 

Profesore Dace Zavadska skaidro, ka Latvijā holēras gadījumi nav fiksēti ļoti sen. Tā ir bīstama infekcijas slimība, jo īpaši valstīs, kur ir apgrūtināta pieeja medicīnai. Ja jādodas uz valstīm, kur pastāv augsts risks saslimt ar šo bīstamo zarnu infekcijas slimību, ir pieejama vakcinācija. 

Saistītie raksti