Ja ģimenes ārsts devies atvaļinājumā, medicīniskā palīdzība jāsniedz citam ģimenes ārstam

Kad ģimenes ārsts dodas atvaļinājumā un viņa prombūtne ir ilgāka par piecām dienām, bet nepārsniedz divus mēnešus, pacientiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību jāsniedz citam ģimenes ārstam, uzsver Nacionālais veselības dienests (NVD).
Informācijai par ārstu, kurš aizvieto prombūtnē esošo kolēģi, jābūt pieejamai ģimenes ārsta praksē pacientiem redzamā un pieejamā vietā.

FOTO: Shutterstock.com

Informācijai par ārstu, kurš aizvieto prombūtnē esošo kolēģi, jābūt pieejamai ģimenes ārsta praksē pacientiem redzamā un pieejamā vietā.

Šādos gadījumos ģimenes ārsts informē NVD par savas prombūtnes laiku un aizvietotāju - citu ģimenes ārstu, kurš piekritis konsultēt un sniegt prombūtnē esošā kolēģa pacientiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Šāda kārtība noteikta ikvienam ģimenes ārstam, kurš atrodas līgumattiecībās ar NVD.

 

Informācijai par ārstu, kurš aizvieto prombūtnē esošo kolēģi, jābūt pieejamai ģimenes ārsta praksē pacientiem redzamā un pieejamā vietā. Piemēram, izvietotai uz prakses durvīm vai ziņojuma dēļa, norādot informāciju par aizvietotāja ārsta vārdu, uzvārdu, pieņemšanas laiku, vietu un tālruni.

Dodoties pie ārsta, kurš aizvieto, tāpat kā pie sava ģimenes ārsta ir jāveic pacienta līdzmaksājums - cilvēkiem līdz 65 gadu vecumam divi eiro un no 65 gadu vecuma - viens eiro.

NVD aicina ziņot, ja informācija praksē nav pieejama vai ģimenes ārsts devies atvaļinājumā, nenosakot aizvietotāju, un pacientiem tiek ierobežota iespēja saņemt vajadzīgo palīdzību, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234 vai pa e-pastu "nvd@vmnvd.gov.lv".

 

NVA atgādina, ka pēc medicīniskās palīdzības var vērsties arī zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. 

 

Tur var saņemt medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. 

 

Reklāma
Reklāma

Ieteicams sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, par klātienes vizītes pie ārsta nepieciešamību steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties ģimenes ārsta praksē.

 

Dežūrārsti sniedz tādu pat palīdzību kā ģimenes ārsts Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās ārpus ģimenes ārstu darba laika. Savukārt slimnīcu uzņemšanas nodaļas palīdzību sniedz neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība. 

NVD iesaka, ja iespējams, pirms došanās sazināties ar slimnīcu pa telefonu un noskaidrot iespējas saņemt palīdzību atbilstoši veselības stāvoklim. 

Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu vai nepieciešama brūces šūšana, savukārt citās var saņemt arī specifiskāku palīdzību, piemēram, ja gūti ķermeņa apdegumi.

 

NVD aicina ņemt vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida palīdzības saņemšana.

 

Turpretī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniegs palīdzību dzīvībai kritiskā situācijā. 

 

Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma - ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks un citi -, ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Saistītie raksti