Jāstrādā arī +30 grādu svelmē? Kādas ir darbinieka tiesības karstā laikā, skaidro eksperti

"Nelabvēlīgi mikroklimatiskie darba apstākļi, tostarp, paaugstināta gaisa temperatūra var būtiski ietekmēt nodarbinātā darba spējas, kā arī izraisīt nopietnas veselības problēmas. Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” nosaka prasības darba telpu mikroklimatam atkarībā no nodarbinātā fiziskās slodzes, kas nepieciešama darba veikšanai un gada perioda,” pauž VDI.

Saskaņā ar minēto noteikumu, gada siltajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām ir vairāk par 10 grādi, gaisa temperatūrai iekštelpās jābūt no 20 līdz 28 grādiem, ja darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa nelielu fizisku piepūli, no 16 līdz 27 grādiem, ja darbs saistīts ar vidēju lielu vai lielu fizisko piepūli, piemēram, metināšanas, metālapstrādes darbs, bet, ja darbs ir smags, piemēram, saistīts ar pastāvīga smaguma (vairāk par 10 kg) celšanu un pārvietošanu, gaisa temperatūrai jābūt no 15 līdz 26 grādiem.

VDI atzīmē, ka šīs prasības ir attiecināmas uz darba vietām, kas izveidotas pēc 2010. gada 1. janvāra. Ja darba vieta izveidota līdz minētajam datumam, tad prasībām ir ieteikuma raksturs. 

"Darba devējam uzņēmumā izveidotās darba aizsardzības sistēmas ietvaros jānodrošina darba aizsardzības pasākumu izstrādi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības,” pauž inspekcija.

Kā vienu no galvenajiem darba aizsardzības pasākumiem var minēt darba vides risku novērtēšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” darba devējam ne retāk kā reizi gadā jānovērtē darba vides riski, nodrošinot visu darba vietu un darba veidu pārbaudi. Novērtējot mikroklimatu, darba devējam  jānovērtē gaisa temperatūra (C0), gaisa 

kustības ātrums (m/s), gaisa relatīvais mitrums (%). Darba vides riska novērtēšanā jāiesaista nodarbināto, kurš strādā attiecīgā darba vietā un to labi pārzina, uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi, kā arī var pieaicināt akreditētu testēšanas laboratoriju. 

Ja darba devējs konstatē, ka nelabvēlīgie darba vides riska faktori var apdraudēt nodarbinātā drošību un  veselību, ir nepieciešams izstrādāt darba aizsardzības pasākumus nelabvēlīgā darba vides riska faktora ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī iepazīstināt ar tiem nodarbinātos. Šie pasākumi katrā darba vietā būs individuāli un, piemēram,  atšķirsies darbam, kas tiek veikts ofisa telpās ar datoru no darbiem celtniecībā vai ceļu būvē, kad darbinieki ir nodarbināti ārpus telpām. 

"Visiem darbiniekiem, kas strādā darba vietās, kuras var ietekmēt paaugstināta gaisa temperatūra, jābūt informētiem un apmācītiem par karstuma kā darba vides riska faktora iedarbības sekām uz veselību, par pasākumiem, kurus darba devējs noteicis minētā riska faktora samazināšanai, par atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, par kārtību, kā reaģēt uz pārkaršanas izraisītiem simptomiem un citiem jautājumiem,” pauž inspekcija.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām nodarbinātajam nekavējoties ir jāziņo darba devējam par jebkuriem darba vides riska faktoriem, kuri rada vai var radīt risku viņu drošībai un veselībai. Valsts darba inspekcija iesaka iesniegumu darba devējam noformēt rakstveida formā. Kā pierādījums iesnieguma nodošanai var būt darba devēja vai viņa pārstāvja atzīme par dokumenta saņemšanu, Latvijas Pasta kvīts par ierakstīta nosūtījuma nosūtīšanu u.tml. 

Tāpat saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā, kā arī ja nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

Ja darba devējs neveic nekādus pasākumus riska faktora ietekmes samazināšanai vai arī veiktie pasākumi nav pietiekami, darbiniekam ieteicams uzrakstīt iesniegumu Valsts darba inspekcijai, kura veic kontroli un uzraudzību par darba un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Tiek norādīts, ka Valsts darba inspekcijas amatpersona pieņems lēmumu par pārbaudes veikšanu uzņēmumā un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumu konstatēšanas gadījumā izsniegs darba devējam rīkojumu pārkāpumu novēršanai. 

Valsts darba inspekcija vērš uzmanību, ka Darba aizsardzības likuma 37. pants paredz administratīvo atbildību par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada nopietnus un tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai. Likumdevējs ir noteicis, ka par šāda pārkāpuma izdarīšanu piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no simt līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Vienlaikus Valsts darba inspekcija norāda, ka 2024. gadā inspekcija ir saņēmusi tikai vienu iesniegumu par neatbilstošu gaisa temperatūru, kas saistīts ar darbu telpās, taču pārbaudes rezultātā iesniegumā minētie fakti neapstiprinājās.