Vecāki pret narkotiku dekriminalizāciju

Ļoti labi saprotot jauniešu atkarības problēmas dziļumu un atbalstot vēlmi risināt šo ārkārtīgi smago un arī vecākiem traumatisko jautājumu, tomēr uzskatām, ka aizliegtu vielu lietošanas dekriminalizācija problēmu ne tikai nemazinās, bet tieši otrādi- vairos narkotiku lietošanu jauniešu vidū un vairos vecāku bezspēcību izraut savus bērnus no šī posta.

Tāpēc biedrības "Vecāku Alianse" pārstāvji uzskata, ka primāri būtu jārada atbalsta pasākumi vecākiem un bērniem, kuri vēlas no atkarībām atbrīvoties - gan konsultāciju, gan ierastās vides nomaiņas iespējas, gan uzraudzība un ārstēšana. 

Savukārt aizliegto vielu lietošanas dekriminalizācija vecākiem radītu vēl mazāk iespēju cīnīties ar pieaugošo sērgu.

Kritiku neiztur arguments, ka dekriminalizācija nav legalizācija. Tā neapšaubāmi ir aizliegto vielu legalizācija, jo sāk darboties princips, - kas nav aizliegts, tas ir atļauts, turklāt vecākiem tiktu liegts būtisks audzināšanas instruments un arguments.

Savukārt, administratīvās atbildības gadījumā nepilngadīgie var tikt atbrīvoti no soda.

Tāpat nevaram piekrist aizliegto vielu lietošanas dekriminalizācijai tā iemesla dēļ, ka sods vienmēr bijis līdzeklis, lai kādu vai kādus atturētu no pārkāpuma izdarīšanas. Tā allaž ir bijusi viena no soda piemērošanas funkcijām, neatkarīgi no tā, - vai tas būtu pārkāpums ģimenē vai valstī. 

Turklāt visvairāk no pārkāpuma izdarīšanas attur tieši soda neizbēgamība.

Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka valsts pārvalde, īstenojot noteiktu soda politiku, ļoti skaidri signalizē sabiedrības pārstāvjiem- kuras iedzīvotāju rīcības uzskata par labām un atbalstāmām, bet kuras - par nosodāmām.

Tāpēc uzskatām, ka, dekriminalizējot aizliegto narkotisko vielu lietošanu jauniešu vidū, tiek atbalstīta apzināti kaitnieciska darbība, kas būtiski pasliktinās bērnu un jauniešu fizisko un psihisko veselību (vairos psihiskās atkarības, izmaiņas uzvedībā, pašnāvības riskus u.c.).

Tāpēc biedrības "Vecāku Alianse" pārstāvji ierosina:

• Ir nepieciešami krietni bargāki sodi par narkotiku izplatīšanu, glabāšanu, ražošanu.

Šajā sakarā būtu vērts ņemt vērā arī vēsturisko pieredzi, jo narkotiku lietošanas dekriminalizācija, kā izrādās, Latvijā nav nemaz jauna ideja. Tā ir jau izmēģināta, bet atmesta kā nederīga.

Proti, kā uzsvērts vēstures zinātņu doktores Inetas Lipšas promocijas darbā "Sabiedriskā tikumība Latvijā, 1918.-1940." atļauja lietot narkotikas radīja praktsiku nespēju sodīt gan narkotiku ražotājus, gan tirgotājus : "Likums pieļāva lietot ne tikai narkotikas, kas bija iegādātas aptiekā pret ārsta parakstītu recepti, bet arī tādas, kas bija pirktas nelegāli, jo sodīja tikai par nelegālu narkotiku tirdzniecību. 

Tā kā paša lietošanai kokaīnu drīkstēja gan uzglabāt, gan lietot, tad pierādīt narkotiku tirdzniecību bija grūti. Turklāt, ja aizturētā tirgotāja kokaīns izrādījās viltots, viņu attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Tomēr no 1933.gada vara ieviesa jaunu normu - publiskajā telpā cilvēks nedrīkstēja atrasties narkotiskā skurbumā." (230. lpp.)

• Jārod papildus resursi, lai stiprinātu iekšlietu struktūras cīņā ar narkotiku tirdzniecību. Jo īpaši izglītības iestādēs un izglītojamo vidū.

• Izglītības programmā jāievieš mācību programma par narkotisko vielu ļaunumu, kā arī arī par cita veida atkarību kaitīgumu un iespējām no tām izvairīties (tostarp viedierīču, azartspēļu, alkohola, smēķēšanas atkarībām).

• Izveidot atbalsta tālruni bērniem un vecākiem, lai būtu iespēja saņemt bezmaksas speciālistu (narkologa, atkarību speciālista, psihologa) konsultāciju un atbalstu.

• Rast budžetā finansējumu kvalitatīva un kompleksa rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai bērniem, kuri cīnās ar atkarībām un viņu vecākiem.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, secinām, ka krimināla soda atcelšana par aizliegtu narkotisko vielu lietošanu pavērtu brīvu pieeju, lai tās uzsāktu lietot arī tie jaunieši, kurus kriminālatbildība šobrīd attur no aizliegtās darbības, un šobrīd aizliegto vielu lietošana jauniešu vidēs izplatīsies ļoti strauji. 

Turklāt nelegālo narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācija padarīs vecāku cīņu ar savu bērnu atkarībām līdzvērtīgu cīņai ar vējdzirnavām, atņemot tai būtisku audzināšanas funkciju.