Mikoloģes atklāj, kad tad sāksies īstais sēņu laiks

Latvijas Dabas muzeja mikoloģes Diāna Meiere un Inita Dāniele, runājot Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot", norādīja, ka mežos var sastapt pa kādai bekai un gailenei jau no jūnija, taču jūlijā pagaidām būtiskas atšķirības nav manāmas.

Sēņu laiks vēl priekšā 

Dāniele vērtēja, ka šī gada sēņu raža būs atkarīga no lokālajām lietusgāzēm. Viņa skaidro, ka sēnes aug tikai tajās vietās, kur ir lijis. 

Vasaras nokrišņi bieži ir ļoti lokāli pērkona lieti, un atšķirības var būt redzamas pat viena pagasta robežās. "Arī Rīgā redzam, kā vienā pilsētas galā līst, bet otrs gals paliek sauss," sacīja Dāniele. Viņa arī piebilda, ka šis jūlijs ir mazliet mitrāks nekā iepriekšējos gados, kad jūlijā un augustā lietus tikpat kā nebija.

"Īstais sēņu laiks tomēr sākas augustā," norādīja Dāniele. 

Viņa piebilda, ka pa kādai bekai var atrast jau no maija vidus, un jūnijā gailenes bija samērā daudz, bet jūlijs īpaši neatšķiras no jūnija. Līdz bagātīgai sēņu ražai šogad vēl mazliet jāpaciešas.

Sociālie tīkli kā informācijas avots 

Meiere atklāja, ka par sēņu vietām var uzzināt arī no sociālajiem tīkliem. Viņa novērojusi, ka šogad aktīvāk par sēnēm ziņo kurzemnieki, un "Facebook" grupās jau ir parādījušās ziņas par sēnēm. 

"Kādu laiku Kurzemē bija sēņu reģioni, bet tagad ziņas sāk parādīties arī no citiem reģioniem, lai gan situācija kopumā ir diezgan švaka," sacīja Meiere.

Esi piesardzīgs 

Mikoloģes atgādinā, ka Latvijas mežos aug arī indīgas sēnes, tostarp arī zaļā mušmire, kas ir pasaulē indīgākākā sēne. 

"Ja rodas jautājums, vai sēne ir ēdama, tad droši vien tā nav ēdama," uzsvēra Dāniele.

Viņa iesaka likt grozā tikai tās sēnes, kuras pazīsti un par kurām esi pilnīgi pārliecināts, ka tās ir ēdamas.

"Nevajag būt badīgiem un lasīt pavisam mazas sēnes, kuru cepurītes vēl nav atvērušās, jo bieži vien nav iespējams noteikt, kas tās ir," teica Dāniele. Meiere piebilda, ka mīts, ka mazas sēnes ir drošas, ir aplams, jo sēnes sastāvs nemainās ar vecumu. 

Tāpat nevajadzētu paļauties uz tautas metodēm, lai noteiktu sēnes ēdamību. Vienīgais drošais veids, kā zināt, ka sēne ir ēdama, ir to pazīt, uzsvēra mikoloģes.