Latvijā sarūk bērnu skaits

Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4 tūkstošiem jeb 1,1 %, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016. gadā 352 tūkstoši jeb 17,9 % bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8 %.

2024. gada sākumā no visiem bērniem 96,3 % bija Latvijas pilsoņi, 0,5 % – Latvijas nepilsoņi un 3,2 % – citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70,0 % bērnu bija latvieši, 12,7 % – krievi, 2,1 % – ukraiņi, 0,6 % – poļi, 0,5 % – baltkrievi un 14,1 % bērnu bija cita etniskā piederība. 

Bērnu skaitā 94,7 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2,0 % bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3 % – Apvienotajā Karalistē, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.

Visvairāk bērnu Mārupes, vismazāk – Krāslavas novadā

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6 %), bet vismazākais – Latgalē (16,5 %). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5 % Krāslavas novadā līdz 30,5 % Mārupes novadā.

Samazinājies bērnu īpatsvars emigrantu skaitā

2023. gadā no Latvijas emigrēja 2,2 tūkstoši bērnu, kas bija 13,5 % no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 22,6 %). Savukārt imigrēja 2,1 tūkstotis bērnu, veidojot 11,4 % no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 13,2 %, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie).

2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 7,1 tūkstotis jeb gandrīz 2 % nepilngadīgu Ukrainas valstpiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2,2 tūkstoši bija bērni pirmsskolas vecumā (0–6 gadi) un 4,9 tūkstoši bērnu – skolas vecumā (7–17 gadi).