Lielāks bērnu kopšanas, piedzimšanas un ģimenes valsts pabalsts no 2025. gada! Kāda ir idejas virzība?

Runa ir par gan par bērna kopšanas pabalstu, gan bērna piedzimšanas pabalstu, gan ģimenes valsts pabalstu. Līdz 2025. gada 1. janvārim palicis pavisam maz laika, ja būsim precīzi, 4 mēneši. Vērsāmies Labklājības ministrijā ar jautājumu, cik tālu pavirzījusies ideja par pabalstu lieluma celšanu.

Atbildi sagatavojis Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļassabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš: 
 

Kā tiks lemts par minētajiem un citiem ministrijas virzītajiem priekšlikumiem vēl paredzamas diskusijas budžeta veidošanas procesā un pēc tam par to ir jālemj Saeimai, apstiprinot 2025. gada valsts budžetu. (Tas ierasti notiek decembra mēnesī).

Gadījumā, ja Saeima atbalstītu bērna kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšanu, tas attiektos uz visiem, arī esošajiem pabalsta saņēmējiem, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam. Proti, no konkrētā datuma, kad normatīvajos aktos tiktu noteikts jauns apmērs, tiktu veikts pabalsta apmēra pārrēķins.

Vai beidzot panāks pretī strādājošiem vecākiem?

Jautājums par vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem ir Labklājības ministrijas darba kārtībā, darbs tiek turpināts. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka izmaksājamā vecāku pabalsta apmēra pārskatīšana radīs papildu izmaksas speciālajā budžetā.

Dzimstība valstī turpina samazināties

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 4215 jaundzimušie, kas ir par 10,6% jeb 502 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Dati par pēdējiem pieciem gadiem rāda, ka dzimstība krītas gadu no gada, turklāt mirušo skaits jau kopš 2021. gada ir divreiz lielāks, nekā dzimušo skaits. Sarunā ar Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra pētnieci Zani Vārpiņu noskaidrojām, ka  dzimstība samazinās un turpinās samazināties arī turpmākajos gados, un tas pilnībā atbilstot prognozētajam.

Visu interviju lasi ŠEIT!

Ļaujiet sievietēm strādāt bērnu kopšanas periodā!

Zane Vārpiņa uzsver, ka tas, uz ko norāda demogrāfi, kas padziļināti pēta dzimstību -  ja sievietei ir ļoti labas iespējas savienot ģimeni ar karjeru, jeb darbu un mājas dzīvi, tad tas ir tas, kas pozitīvi varētu ietekmēt dzimstību. Un tā ir tā joma, kur Latvijā būtu noteikti iespējas kaut ko mainīt.
 
“Kāpēc sievietei neļauj strādāt, kad viņa ir bērnu kopšanas atvaļinājumā? Tās visas ir formalitātes, ko var nokārtot tā, lai sievietei ir šī iespēja neizkrist no darba aprites un gūt šos papildus ienākumus. Es domāju, ka tam būtu efekts. Vai tas efekts būtu tik liels, ka mēs nākamajā gadā redzētu dzimstības pieaugumu – domāju, ka nē, bet vienlaicīgi to brīvo kritienu tas kaut kādā veidā noteikti varētu samazināt,” saka demogrāfe.

Uzziņai!

Patlaban bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro, savukārt bērna kopšanas pabalsts – 171 eiro, un šie pabalsti nav mainījušies vairāk nekā desmit gadus.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir saglabājies 2003.gada apmērā, un tas vairs neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai. Tāpat bērnu kopšanas pabalsts nav pārskatīts kopš 2014.gada.

Vecāku pabalsts patlaban ir balstīts uz sociālās apdrošināšanas principiem. Ja nodarbinātais veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), piedzimstot bērnam, viņam ir tiesības uz vecāku pabalstu. Pabalstu var pieprasīt uz 19 (43,75% no iemaksu algas) vai 13 mēnešiem (60%). Ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā (neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā), pabalstu izmaksā 50% apmērā.