Aprūpētāja atvaļinājums. Kad un kurš to var saņemt?
No 2022. gada 1. augusta Darba likumā ieviests jauns – aprūpētāja – atvaļinājums. Tā nosacījumi izteikti likuma 153. pantam (“Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas”) pievienotajā 1.3 daļā:
- darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums);
- šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā;
- darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.
Šovasar pēc tiesībsarga pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpētāja atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojiis.
Kas ir tuvs ģimenes loceklis
Tiesības uz aprūpētāja atvaļinājumu ir situācijās, kad aprūpe vai atbalsts nepieciešams laulātajam, vecākiem, bērniem. Taču uzskaitījumā minēti arī citi tuvi ģimenes locekļi, kuriem nopietna medicīniska iemesla dēļ vajadzīga aprūpe vai atbalsts.
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa skaidro, ka Darba likumā gan netiek konkretizēts jēdziena “cits tuvs ģimenes loceklis” saturs, jo šajā situācijā svarīgs ir atbalsts darbiniekam, kuram ir neatliekami jāiesaistās tuva cilvēka aprūpē.
Pieņemams, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu.
Kritērijs par personas dzīvošanu ar darbinieku vienā mājsaimniecībā nav attiecināms uz laulāto, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli. Savukārt kritērijs par medicīniskiem iemesliem ir attiecināms uz visām normā minētajām personām.
Vai tiesības uz aprūpētāja atvaļinājumu var izmantot arī reģistrētie partneri?
Tiesības uz aprūpētāja atvaļinājumu ir jebkuram nodarbinātajam, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ vajadzīga būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums).
Vai, pieprasot darba devējam aprūpētāja atvaļinājumu, ir jāuzrāda kāds dokumentārs apliecinājums?
Aprūpes vajadzība var rasties gan tad, kad tuvinieks piedzīvojis akūtus veselības traucējumus (piemēram, cietis nelaimes gadījumā vai pēkšņi smagi saslimis), gan arī ilgstošu veselības traucējumu dēļ, kad var būt noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība. Tādējādi darba devējam ir jānodrošina sociāli atbildīga un iespējami elastīga pieeja atvaļinājuma piešķiršanā, norāda Dace Stivriņa.
Ja darba devējs vēlas pārliecināties par aprūpētāja atvaļinājuma piešķiršanas pamatotību, tad darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma ir jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par šāda nopietna medicīniska iemesla esamību. Tomēr, lai saglabātu aprūpētāja atvaļinājuma piešķiršanas elastīgumu, kā arī paredzot, ka atvaļinājums tiek piešķirts bez darba samaksas saglabāšanas un tā periods ir samērā īss (ne ilgāk kā 5 darba dienas gadā), likumā nav iekļauti konkrēti aprūpējamās personas medicīnisko informāciju pamatojošie dokumentu veidi.
īdz ar to darbiniekam ir tiesības uzrādīt savā rīcībā esošu dokumentu, kas saturiski darba devējam apliecina nepieciešamo informāciju. Piemēram, ārstējošā ārsta, t.sk. pēc izrakstīšanās no slimnīcas (parasti lieto stacionārās ārstniecības iestādes), izsniegtu izziņu, kurā norādīta informācija, ka personai vai prasītāja ģimenes loceklim veselības stāvokļa dēļ ir ierobežotas pašaprūpes iespējas un vajadzīgs atbalsts (netiek norādīta ne diagnoze, ne citi sensitīvie dati).
Tāpat darbinieks var izmantot aprūpējamajai personai izdotu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Atvaļinājums izmantojams arī nepilnā darba gadā, un to nevar pārcelt
Slimais tuvinieks, protams, ir jāaprūpē brīdī, kad šāds atbalsts ir vajadzīgs.
Ja darbinieks darba attiecības uzsācis, piemēram, šīgada jūlijā un viņam aprūpētāja atvaļinājums nepieciešams šogad, tad arī šajā gadījumā darbiniekam ir tiesības uz visām piecām atvaļinājuma dienām. Aprūpētāja atvaļinājums nav pārceļams uz citu gadu, piebilst Dace Stivriņa.
Ja darba devējs atsakās piešķirt aprūpētāja atvaļinājumu, tad darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā. Darba likuma normai par jauno – aprūpētāju – atvaļinājumu ir divi gadi.
Avots: LVportals.lv