Kādas izmaiņas izglītības jomā nesīs jaunais mācību gads

Mācības tikai valsts valodā arī 2., 5. un 8. klasē

Šajā mācību gadā turpināsies pāreja uz t. s. vienoto skolu jeb mācībām tikai latviešu valodā. To paredz 2022. gadā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Saskaņā ar grozījumos ietverto plānu aizvadītajā mācību gadā mācības tikai latviešu valodā tika īstenotas pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē, savukārt šogad mācības valsts valodā noritēs arī 2., 5. un 8. klasē.

Turpinās atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves

2024. gada 22. maijā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējās pamatizglītības programmu, atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Lai 2024./2025. mācību gadā skolēns krievu valodas kā otrās svešvalodas vietā varētu apgūt citu svešvalodu, vecākiem līdz šī gada 21. jūnijam bija jāiesniedz iesniegums skolā, turpretī skolas dibinātājam sadarbībā ar skolu jau no 1. septembra attiecīgajiem skolēniem jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”.

Grozījumi noteic, ka iespēju atteikties apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu pamatskolēni varēs izmantot vēl līdz 2025. gada 31. maijam.

Valsts aizsardzības mācība kā obligātais mācību priekšmets

Saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu no šī mācību gada valsts aizsardzības mācība (VAM) noteikta par obligāto mācību priekšmetu klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, izņemot izglītības programmas, ko īsteno Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā profesionālā vidusskola un kurās izglītojamie iegūst profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.

VAM apguvi nodrošinās Jaunsardzes centra instruktori. Mācības tiks realizētas astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī divus secīgus mācību gadus, paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas. Kurss sastāvēs no trim moduļiem: “Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā”, “Noturība krīzes situācijās un vadība” un “Valsts aizsardzības iemaņas”.

Paredzēts, ka izglītības iestādes VAM varēs īstenot ārpus izglītojamo slodzes vai par 20% samazinot mācību stundas citos kursos un iekļaujot VAM noteiktajā izglītojamo mācību slodzē.

Vēsture un sociālās zinātnes vidusskolā – atsevišķi mācību priekšmeti

No 1. septembra vidusskolā tiks īstenoti divi atsevišķi pamatkursi – “Vēsture I” un “Sociālās zinātnes I”, tādējādi novēršot līdz šim realizēto vēstures un sociālo zinātņu apvienošanu vienā mācību priekšmetā. Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.

Saskaņā ar grozījumiem kursa “Vēsture I” realizēšanai paredzētas 105 mācību stundas, bet kursa “Sociālās zinātnes I” īstenošanai – 140 mācību stundas.

Skolēniem, kuri jau uzsākuši apvienotā kursa “Vēsture un sociālās zinātnes I” apguvi, tā pabeigšanu nodrošinās līdz 2025. gada 31. augustam.

Izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā

1. septembrī visās vispārizglītojošajās skolās stājas spēkā jaunā skolēnu vērtēšanas kārtība, ko paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.

Atbilstoši jaunajai kārtībai turpmāk ikdienas vērtēšanas jeb formatīvās vērtēšanas vienīgā funkcija būs norādīt skolēnam un pedagogam, vai mācītā viela tiek izprasta, un konkrētais vērtējums netiks ņemts vērā, izliekot gala atzīmi.

Savukārt summatīvais vērtējums, kas tiks saņemts pārbaudes darbos temata vai mācīšanās posma beigās, tiks ņemts vērā, izliekot gala atzīmi.

Vienlaikus noteikts, ka skolēniem vairs nebūs iespējas pārrakstīt katru pārbaudes darbu, kurā iegūts nepietiekams vērtējums. Tā vietā, ja gala vērtējumu vajadzēs uzlabot, skolēns mācību gada izskaņā varēs kārtot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu.

Tāpat paredzēts, ka pedagogs, izliekot gada atzīmi, būs tiesīgs piešķirt lielāku nozīmi atsevišķām atzīmēm, tādējādi gala vērtējums ne vienmēr būs atzīmju vidējā aritmētiskā aprēķins.

Paaugstināts eksāmenos sasniedzamais zināšanu slieksnis

Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21.1 punkts, kā arī MK noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 27.12 punkts noteic, ka no šī mācību gada par 5% tiek palielināts centralizēto eksāmenu snieguma slieksnis, lai iegūtu apliecību par pamatizglītības vai vidējās izglītības apguvi. Attiecīgi 9. klašu centralizēto eksāmenu sniegumam jāsasniedz vismaz 15%, bet 12. klašu – 20%.

Izmaiņas apkopojis portāls LVportals.lv