Vai ir jāmaksā uzturlīdzekļi pilngadīgam bērnam, kurš mācās un pats nevar sevi apgādāt?

Atbildi sniedz Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija: 

Civillikuma 179. pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.  

Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

Savukārt, ja līdztekus mācībām bērns strādā un gūst ienākumus vai arī mācības pārtrauc, uzskatāms, ka bērns spēj pats sevi apgādāt, un uzturlīdzekļu maksājumus var samazināt vai pat pārtraukt.

Taču, kā norāda zvērināta advokāte un sertificēta mediatore Marta Urbāne, ja dēla ienākumi ir mazi un viņš mācās augstākās mācību iestādes dienas nodaļā, viņam ir tiesības prasīt uzturlīdzekļus no vecākiem, jo pats nevar sevi apgādāt.  

Tā kā dēls ir pilngadīgs, viņam pašam sākotnēji jācenšas vienoties ar tēvu par uzturlīdzekļu izmaksu, tomēr, ja vienoties neizdodas, dēlam jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no tēva.

“Strīdu par tēva pienākumu maksāt uzturlīdzekļus un to apmēru izšķirs tiesa,” paskaidro M. Urbāne. 

Avots: LVportals.lv