Lasītājs jautā: "Vai par apsaukāšanos var saukt pie kriminālatbildības?"

"Kaimiņš manai draudzenei sūdzējies ka esmu viņu lamājis necenzētiem vārdiem un draud ar kriminālatbildību. Otrs kaimiņš esot liecinieks, un, ja tas viss nonāks policijā, tad izmeklētāji nodošot mani tiesai. Kādu sodu tiesa varētu piespriest?" LVportalam.lv jautā Guntis.
Vērtējot atbildību, ir jākonstatē, kādus vārdus persona lietojusi un vai tie atzīstami par necenzētiem vārdiem.

FOTO: Shutterstock.com

Vērtējot atbildību, ir jākonstatē, kādus vārdus persona lietojusi un vai tie atzīstami par necenzētiem vārdiem.

Situāciju skaidro jurists Kristaps Radkēvičs.

 

Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmajai daļai pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

 

Krimināllikuma 157. pantā paredzēta kriminālatbildība par neslavas celšanu, savukārt Krimināllikuma 231. pantā paredzēta kriminālatbildība par huligānismu. Apsaukāšanās, lamāšanās uz otru personu necenzētiem vārdiem, visticamāk, nebūs atzīstama par tādu darbību, par kuru iestājas kriminālatbildība. 

 

Par necenzētu lamāšanos varētu saukt pie administratīvās atbildības, un tādā gadījumā iespējams piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir 5 eiro.  

 

Jāņem gan vērā, ka administratīvā pārkāpuma – sīkā huligānisma – subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms attiecībā uz darbībām. Proti, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā lamāšanās ar necenzētiem vārdiem, ir jākonstatē, ka persona vēlējusies izteikt necenzētus vārdus, taču nav nepieciešams konstatēt personas mērķi ar necenzētajiem vārdiem traucēt sabiedrisko mieru un kārtību. 

Reklāma
Reklāma

 

Vērtējot administratīvās atbildības piemērošanu par necenzētu vārdu lietošanu, ir jākonstatē, kādus vārdus persona ir lietojusi un vai tie atzīstami par necenzētiem vārdiem.  

 

“Necenzēts vārds” ir vārds (arī izteiciens), ko persona lieto nepieklājīgā, rupjā, lietošanai sabiedriskās vietās nepieņemamā nozīmē, kādu nepamatoti vai ļauni nozākājot, t. i., izsmejot, nievīgi nopeļot. 

 

Huligāniskās darbības var notikt ne tikai sabiedriskā vietā (uz ielas, kafejnīcā, veikalā, mājas kāpņutelpā), bet arī dzīvoklī vai personiskajā mājā. Tādējādi tiesību normas tekstā lietotais jēdziens “sabiedriska vieta” ir tulkojams nevis autonomi, bet gan kopsakarā ar sekām, kurām ir jāiestājas, lai varētu konstatēt sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma sastāvu, proti, vai ar tām ir traucēts sabiedriskais miers un kārtība.

 

Avots: LVportals.lv

Saistītie raksti