Ar difteriju slimo bērnu vecāki atkārtoti izņēmuši atvases no slimnīcas

Bērnu stāvokli ārsti vērtē kā stabilu, taču uzskata, ka viņiem vēl būtu jāatrodas slimnīcā. Taču tagad no slimnīcas izņemtie bērni turpinās ārstēšanos citu ārstu uzraudzībā.

BKUS uzsver, ka, izņemot bērnus no ārstēšanās slimnīcā, vecāki uzņemas atbildību par iespējamām sekām.

Šī ir otrā reize, kad vecāki no slimnīcas izņēmuši ar difteriju sasirgušos bērnus. Septembra beigās vecāki patvaļīgi aizveda bērnus no slimnīcas. Valsts policija aizturēja vecākus, savukārt bērni tika nogādāti atpakaļ slimnīcā.

Jau vēstīts, ka par spīti ārstu pūlēm, pirmdien, 16. septembrī, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) intensīvajā terapijā miris četrus gadus vecais puisēns no Vidzemes reģiona, kurš bija saslimis ar difteriju. Neviens no saslimušās ģimenes četriem bērniem nebija vakcinēts.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mediķi par četrus gadus vecā zēna dzīvību cīnījas vairāk nekā nedēļu. Slimnīcā ārstējās trīs šīs ģimenes nevakcinētie bērni, arī puisēna māsas.

Puisēnam bija attīstījušās komplikācijas  – sirds, nieres – cietuši visi iekšējie orgāni.

Par difteriju:

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju (jo viņa organismā ir pietiekami daudz antivielu pret difterijas toksīnu), bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.  

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās.  
 
Infekcijai ir arī ādas forma, kad cilvēks inficējas caur brūci, un šādus bojājumus ir grūtāk atpazīt.  
 
Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:  

• vispārējs vārgums;  
• temperatūras paaugstināšanās;  
• kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;  
• uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli.
• aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā;  
• maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana;  
• iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums.  
• Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīns uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tas iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.  

Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ja novērojat difterijas pazīmes, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Difterija tiek uzskatīta par apstiprinātu, kad laboratoriski tiek izdalīts tās izraisītājs.  
 
Visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam; cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.  
 
Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī.