"Bijām gatavi izņemt no iegurņa visus orgānus!" Austrumu slimnīcā jaunai pacientei izoperē liela izmēra audzēju

Paciente ir jauna sieviete, kurai pirms 12 gadiem tika veiksmīgi izoperēts audzējs. Audzēji diemžēl bieži atgriežas, tāpēc īpaši būtiski ir regulāri apmeklēt ārstu konsultācijas, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim. 

Sākotnēji paciente to darījusi, taču pēc laika pazudusi no ārstu redzesloka. Kā skaidro Austrumu slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Armands Sīviņš, šāda pacientu aizsargreakcija novērojama bieži, jo ir vēlme smago diagnozi aizmirst, nevis pieņemt un sadzīvot ar nedrošību. Arī pacientei diemžēl audzējs atgriezies un sasniedzis lielus izmērus, un vairs nebija iespējams problēmu ignorēt. 
 

Pacientei bija pastāvīgi augsta temperatūra, ko neizdevās samazināt, taču bija skaidrs, ka galvenais izaicinājums būs izņemt izmērā lielo audzēju. Rūpīgi saplānojot sarežģīto operāciju, tā ilga astoņas stundas 16 cilvēku komandā, kuru vadīja Armands Sīviņš.
 

“Sarkomai bija lokāls recidīvs, kas visbiežāk aiziet uz plaušām. Audzējs bija ieķīlējies mazajā iegurnī, saaudzis ar dzemdi un piedēkļiem. Pacientei bija nospiests viens urīnvads. Tas radīja funkcionālas problēmas, un vispirms vajadzēja to atbrīvot, lai glābtu nieres funkciju. Bijām gatavi izņemt no  iegurņa visus orgānus – gan urīnpūsli ar piedēkļiem, gan taisno zarnu, bet izdevās saglabāt urīnpūsli, un tas joprojām funkcionē. Bija gan jāizņem audzējs kopā ar taisno zarnu, dzemdi un piedēkļiem. Tā kā audzējs bija ieaudzis iegurņa sienās, bija jāizoperē arī daži no nerviem. Bija liels lokālā recidīva risks. Audzējam augot, tas spiedās kaulā. Mēs izņēmām audzēju, bet nezinām, vai tur nepaliek kāda mikroskopiska vēža šūna,” tā par operācijas norises gaitu stāsta Armands Sīviņš.
 

Otrais operācijas posms bija intraoperatīva staru terapija, kas tika pielietota pirmo reizi, lai apstarotu audzēja ložu vēdera dobumā - iegurnī.  Tas notika operācijas laikā, uzreiz pēc audzēja ķirurģiskas izņemšanas. Pati apstarošana intraoperatīvi ilgst tikai nepilnas divas minūtes, bet pirms tam tiek ieguldīts ievērojams plānošanas un sagatavošanās darbs. 
 

“Atšķirībā no krūts audzēju starošanas, kur jau kādu laiku izmantojam intraoperatīvo starotāju, šoreiz uzdevums bija komplicētāks un sarežģītāks. Audzējs bija ļoti liels, bet mazais iegurnis ir šaura telpa no starošanas skatupunkta. Konkrētajā gadījumā sākotnēji nevarēja prognozēt, kuras būs tās zonas, kuras ķirurgam atklāsies operācijas laikā, kur attiecīgi būs nepieciešama papildu apstarošana,” skaidro Austrumu slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits Gints Rausis.
 

Pacientes atveseļošanās pēc operācijas ir veiksmīga, un šobrīd viņa var pārvietoties bez ratiņkrēsla. Operācijas vadošie ārsti uzsver – intraoperatīvā starotāja pielietojums padarīja šo operāciju drošāku, un tā arī ir inovatīvu tehnoloģiju jēga un pienesums.